Kembridžas Universitātē bāzētais Ražošanas institūts izpētījis, ka, piemēram, 2006. gadā katrs Lielbritānijas iedzīvotājs izmetis atkritumos 30 kilogramu apģērba. Arī sadzīves atkritumu apjoma palielinājums, šķiet, tāds kā labklājības palielināšanās indekss. Nebūs ilgi jāgaida, līdz arī mēs šeit zem svina debesīm sasniegsim tādu labklājības līmeni, lai mētātos ar lupatām. Šuvēja Bangladešā, kur ekonomikā apģērbs veido aptuveni 80 procentu no eksporta, mēnesī saņem vidēji 43 dolārus. Turpretim Elīna Hasanova, kas ir šuvēja šeit, Latvijā, nereti dienā nopelna arī lielāku summu, tomēr viņas šūtais apģērbs pircējam bieži var izmaksāt lētāk nekā tādos ātrās ģērbšanās ķēdes veikalos kā, piemēram, Zara vai Mango nopērkamais un it kā lēti saražotais. Protams, ir grūti salīdzināt šīs izmaksas ar fabrikas šuvēju, kurai nav jākomunicē ar klientu, jāuzņemas atbildība par rezultātu un kuras darbā bieži palīdz dažādas iekārtas. Tomēr tas ļauj apjaust, cik komplicēti veidojas blūzes cena un cik daudz nopelna ražošanā attālināti iesaistītie.
Starp minioniem un balles kleitām
Viņa ir no tām ļoti fiksajām. Vārdi birst kā grūbas. Tikko atradusi vietu savai darbnīcai Rīgas centrā, lai atpūstos no bērniem mājās. Šobrīd esot jāpašuj bikses minionam. Kad vaicāju, kas ir minions, fotogrāfs un Elīna uz mani skatās tā, it kā es būtu no kaut kādas Jakutijas atbraukusi. Izrādās, minions esot maziem bērniem ļoti svarīgs multfilmu tēls, un karnevāla tērpi bērnudārzos ir diezgan regulāri pasūtījumi. Taču Elīna šuj daudz ko. Skatuves kleitu kādai paziņai, lietišķus kostīmus skolotājām, nesen kāda sieviete atnesa mīļu žaketi, kurai vēlas dublikātu. Un vēl vīriešu krekli. Ne jau tikai sievietes nevar atrast tieši savam augumam atbilstošu apģērbu.
Elīna uzskata, ka, šujot apģērbu pašam, pie glītām kleitām ir iespējams tikt lētāk. Arī tad, ja mājturības stundas sagādājušas ciešanas un jāmeklē šuvējs. "Man no bērnības ir iesēdies galvā, šūt – tas ir lētāk!" atceras Elīna, tāpēc arī neceļoties roka klientiem prasīt lielas summas par darbu. "Jo īpaši, ja svārkus bieži varu uzšūt 1–2 stundās," viņa skaita. "Prasīt par to 50 eiro?" Ir, protams, darbi, kur jāiegulda vairākas dienas, taču lielāku gandarījumu sniedzot ātrie projekti – čik, čik, un gatavs!
Turklāt pie speciālista iespējams gūt arī ieteikumus, kas varētu labāk piestāvēt augumam. "Klients atnāk ar domu, ka viņš grib kleitu, taču beigās tie var būt arī svārki," stāsta Elīna. Viņa visbiežāk pati dodas līdzi uz veikalu, lai kopīgi izvēlētos atbilstošāko audumu. "Ja klients pie manis atnāk ar audumu, es esmu nelaimīga, jo ļoti reti cilvēkiem ir saprašana par to, ko viņš grib un kā to panākt," viņa atzīstas un stāsta, ka pārzina gan auduma īpašības, gan labāko cenu piedāvājumu. Kopā ejot uz audumu veikaliem, arī vieglāk saprast klienta vēlmes. Izvēloties audumu bez priekšzināšanām, plānotais apģērbs beigu beigās var sanākt daudz dārgāks nekā veikalā.
Eksperimenta nolūkos kopā ar Elīnu izskatījām veikala Zara piedāvājumu, cik adekvātas ir apģērba cenas un vai tiešām speciāli šūtais varētu sanākt lētāks. Apstājamies pie jau piesauktajiem vīriešu krekliem – cena pie šuvējas gan būtu aptuveni tie paši veikala prasītie 25 eiro, taču kvalitāte krietni labāka. Savukārt dāmu mētelītis bez oderes, kas veikalā maksā 89,99, pēc tā paša piegriezuma un no tamlīdzīga auduma, šūts pie šuvējas, kopumā izmaksātu tikai 60 eiro.
Visu Sarmītes Kolātes rakstu par to, vai uzticēties šuvējai vai pirkt veikalā lasiet 11.decembra žurnālā SestDiena!