Vairākās valstīs veikti pētījumi atklājuši biežāk izskanējušās bažas un liek domāt, ka daļa cilvēku nemaz nemetīsies iepriekšējā sabiedriskajā dzīvē līdz ar pirmo iespēju.
Apņēmīgākajās valstīs vakcinēšanai ritot pilnā sparā, sākušas iezīmēties cerību pilnas prognozes vasarai. Restorāni gatavojas sezonai, tūrisma aģentūras pieņem pieteikumus atvaļinājuma braucieniem, un pat mūzikas festivāli jau izsludina mākslinieku sarakstus. Bet ko darīs cilvēki?
Atkopšanās prasīs laiku
''Mana pieredze rāda, ka pandēmija vissmagāk skārusi cilvēkus, kuri jau pirms tam cīnījās ar trauksmi un nemieru. Viņi
pat nespēj iziet ārā no mājas,'' intervijā ziņu aģentūrai AP stāsta amerikāņu psihologs Arturs Bregmens.
Viņš atgādina, ka pēc 1918. gada spāņu gripas plosīšanās 40% amerikāņu tika konstatēts pēctraumatiskā stresa sindroms un bija nepieciešami desmit gadu, lai dzīve atgrieztos ''normālās sliedēs''.
Līdzīgs satraukums cilvēku prātos valda arī tagad. Nesen Amerikas Psihologu asociācijas aptaujā noskaidrots, ka pat vakcinēto pieaugušo vidū 48 procenti jūtas nedroši, vai izdosies paglābties no slimības. Līdz ar to šie cilvēki apsver
iespēju arī pēc ''valsts atvēršanas'' turpināt ievērot piesardzību, izvairīties no burzmas un bez vajadzības neapmeklēt saviesīgus pasākumus. Tas nozīmē, ka gan valstu valdībām, gan darba devējiem nāksies respektēt kādas sabiedrības daļas vēlmi arī turpmāk strādāt no mājām un neapmeklēt publiskas vietas.
Sabijušies no pasaules
Līdzīgs noskaņojums valda arī šaipus Atlantijas okeānam. Divas trešdaļas britu atzīst, ka ar nedrošību gaida 21. jūniju,
kad plānots atcelt lielāko daļu ierobežojumu. Turklāt Lielbritānijas iedzīvotājiem šķiet, ka viņi nemaz nav gatavi iziet
sabiedrībā zemā pašnovērtējuma dēļ. 64% aptaujāto cenšas līdz vasarai nomest svaru, un puse no šīs grupas neslēpj, ka spiediens sagatavoties sabiedriskās dzīves atmodai viņus nomāc, liecina pēc fitnesa datu uzskaites lietotnes Noom īpašnieku pasūtījuma veiktas aptaujas dati.
Pētījumā arī noskaidrots, ka 43% britu pandēmijas laikā iedzīvojušies kaitīgos ieradumos un ceturtā daļa vairs nav tik pārliecināti par sevi kā pirms ierobežojumu stāšanās spēkā.
Tikai 10 procentiem izolācijas laikā izdevies pavērst savus ieradumus pozitīvā virzienā.
Jāmainās līdzi apstākļiem
Satricinājumi sagaida arī darba tirgu. Amerikas pētījumā The Pulse of the American Worker Survey noskaidrots, ka 26% aptaujāto plāno pēc pandēmijas rakstīt atlūgumu un mainīt ne vien darbavietu, bet arī apsver iespēju izvēlēties citu nodarbošanos. Daudzus pie šādām atziņām novedušas izolācijas laika pārdomas par pašu prasmēm un to atbilstību modernās pasaules vajadzībām. Pārmaiņām visatvērtākie ir ap gadsimtu miju dzimušie, kuri veido šā brīža ekonomiski aktīvās sabiedrības kodolu. To vidū par darba maiņu domā 34 procenti.