Masīvie smilšu krāvumi izskatās tūkstošiem gadu seni, taču patiesībā radušies relatīvi īsā laika sprīdī, noskaidrojuši britu zinātnieki.
"Zvaigznes kāpu" pasaulē ir diezgan daudz, taču to pētīšana ir apgrūtināta. Parasti prāvie smilšu kalni atrodas dziļi tuksnesī, kur ir grūti sasniedzami, un arī ilgstoša uzturēšanās šajās vietās ir izaicinoša. Taču ir kāds izņēmums – Marokas Šebas kāpa (Erg Chebbi). 100 metru augstais dabiskais veidojums izpelnījies tūristu uzmanību, tādēļ līdz tam izveidots ceļš un ap garajiem stariem uzbūvētas viesnīcas. Tas ļāva zinātniekiem uzturēties dabas fenomena tuvumā pietiekami ilgi, veikt pamatīgu izpēti ar zemei cauri redzošām iekārtām, izanalizēt savāktos minerālu paraugus un nonākt pie negaidīta slēdziena. Izrādās, ka smiltis Marokas kāpas pamatnē sākušas uzkrāties pirms 12–13 tūkstošiem gadu, taču sākumā kalns nav veidojies. Aptuveni tobrīd pasaulē beidzies pēdējais ledus laikmets un Sahāru pārņēmis silts, mitrs klimats, kas veicinājis auglīgas vides rašanos. Āfrikas ziemeļi tolaik esot bijuši krietni zaļāki nekā šobrīd. Taču pirms četriem tūkstošiem gadu mitruma periods beidzies un smiltis sākušas izžūt. Tās tikušas mētātas šurpu turpu, un kāpa sākusi augt visos virzienos – aptuveni par pusmetru gadā. Šodienas formu tā ieņēmusi tikai aptuveni pirms 900 gadiem un kopš tā laika sparīgi pieņēmusies gabarītos, ziņo žurnāls Scientific Reports.