Masoni ir viena no senākajām brālībām, kas pastāv uz mūsu planētas. Lai gan gadsimtu laikā zudusi liela daļa noslēpumainības oreola, kas savulaik bija saistīta ar šo organizāciju un veicināja dažādu sazvērestības teoriju izplatīšanos, plašākā sabiedrībā masonus joprojām vērtē diezgan kritiski, pārmetot tiem elitārismu, raksta All About History. Tas zināmā mērā ir paradokss, jo organizācijas saknes meklējamas viduslaiku ģildēs, kas apvienoja mūrniekus – tolaik visā Eiropā tika būvētas milzīgas katedrāles, un šī aroda meistari, apzinoties, ka viņi ir ļoti pieprasīti, varēja izveidot savu faktisko arodbiedrību. Elite gan mūrnieki bija vien uz citu strādnieku fona, un aristokrāti viņus uzskatīja par zemākas pakāpes ļaudīm.
Taču ar laiku celtniecības drudzis noplaka, un XVIII gadsimta sākumā Britu salās uzplauka modernais masonu novirziens, organizācijā galvenās lomas uzņemoties privileģēto sociālo šķiru pārstāvjiem. 1717. gadā Londonā četras masonu ložas izveidoja lielložu, un tieši tās lielmestrs piešķīra tiesības masonam Henrijam Praisam dibināt lielložu Bostonā. Tās pirmā sanāksme notika 1733. gada 30. jūlijā, un jau drīz Svētā Jāņa vārdā nosauktā lielloža, izmantojot no metropoles saņemto akceptu, sāka dot atļaujas ložu dibināšanai citās britu Ziemeļamerikas kolonijās. Taču, sākoties kustībai par koloniju neatkarību no Apvienotās Karalistes, tieši Masačūsetsas lielložā valdīja izteikti revolucionārs noskaņojums.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. jūlija - 3. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!