Lai arī vairums cilvēku savā dzīvē nevēlas sastapties ar šādām situācijām, interese par asinsizliešanu ir pārsteidzo ši augsta. Iespējams, beidzot zinātnieki raduši skaidrojumu šim fenomenam, un tā saknes meklējamas tālā pagātnē. Īsumā – filmās cilvēki neapzināti mācās, kā rīkoties līdzīgās situā cijās, ja tās notiktu dzīvē. Šāda interese cilvēkos attīstījusies jau aptuveni pirms 300 tūkstošiem gadu, kad mūsu senči attīstīja valodas lietošanu. Tolaik esot mainījusies arī bīstamu situāciju risināšanas paradigma – no reaktīvas agresijas uz proaktīvu agresiju. Proti, cilvēki tā vietā, lai reaģētu uz uzbrukumu, sāka izvērtēt notikumus un prognozēt draudus. Lai to izdarītu, nācās aktīvi ievākt informāciju par apkārt notiekošo. Kriminālfilmu skatīšanās ir tikai viena daļa no šīs informācijas uzsūkšanas stratēģijas.
"Tagad proaktīvā agresija rada cilvēkiem problēmas, jo ir grūti noteikt, kurš plāno nodarīt pāri. Tādēļ uz mūsu prātiem tiek izdarīts spiediens mācīties mek lēt informāciju par potenciāli bīstamiem cilvēkiem. Pateicoties šai mācīšanās stratēģijai, mums šķiet, ka esam labāk sagatavoti šādām situācijām," portālam DailyMail skaidro Dānijas baiļu laboratorijas pētnieks Koltans Skrivners.