Nedēļas sākumā Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme (RS) ir iesniedzis projekta pieteikumu Centrālajai finanšu un līguma aģentūrai (CFLA), lai iegūtu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu sliežu transporta infrastruktūras attīstīšanai. RS ir nolēmusi un pašvaldība piekritusi versijai, ka jauns tramvaja maršruts ir nepieciešams tieši Skanstes rajonā. Tomēr pret šo ieceri ir arī daudz iebildumu. Portālā Mana balss jau tiek vākti paraksti, lai projektu apturētu, un kā pirmais zem iniciatīvas parakstījies atmodas laika līderis Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
RD un RS amatpersonas uzsver, ka nekāda maršruta gan vēl neesot. Izvērtēšanai ir iesniegta ideja, ko pēcāk varēšot precizēt un koriģēt. Šis ir arī viens no strīdus āboliem – cik ļoti sabiedrība vai citas institūcijas vēl var iesaistīties, piedāvāt citus risinājumus, un vai tā vispār tiek uzklausīta? Tramvaja līnijas pretiniekiem šķiet, ka pašvaldība dara visu, lai iebildumus neņemtu vērā un marginalizētu opozicionārus. Piemēram, pašvaldības deputātu balsojums par piekrišanu jaunajai tramvaja līnijai notika šī gada 11. oktobrī, bet RD Īpašuma departaments vēstules zemju īpašniekiem izsūtījis jau 7. oktobrī. Savukārt rasējums par tramvaja izbūvei atsavināmo zemju plānu, ko pēc RS pasūtījuma projektējusi SIA VIA Design Group, tapis jau šī gada februārī. Aktīvistu grupas Lielo kapu draugi pārstāve Rita Eva Našeniece saka, ka tas ir sirreāli. "Projekts nav sākts, nauda nav piešķirta, sabiedriskā apspriešana nav bijusi, taču atsavināšanas procedūra jau ir sākta," viņa neslēpj sašutumu.
RS iecere paredz, ka jaunā tramvaja līnija savienos esošos 5., 6. un 9. tramvaja maršrutus vienā tīklā. Jaunbūvējamās tramvaja līnijas posms būs apmēram 3,6 kilometrus garš. Sliežu ceļš krustosies arī ar 11. tramvaja maršruta sliedēm, un tehniskais risinājums paredzēs tāda krustojuma izbūvi, lai ar tramvaju varētu nokļūt arī Mežaparkā. Pašvaldības uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis SestDienai skaidro, ka, lai gan par konkrētu jaunu maršrutu ieviešanu runāt vēl ir pāragri, projekts ir veidots tā, lai nākotnē varētu maršrutus dažādot pēc vajadzības kā regulārai satiksmei, tā arī īpaši organizētiem maršrutiem. Tas ļautu, piemēram, pēc Dziesmu svētku koncerta pašvaldības uzņēmumam norīkot intensīvu tramvaja satiksmi ne vien no Mežaparka uz centru, bet arī, piemēram, Juglu vai Sarkandaugavu. Vai daļu 6. maršruta tramvaju novirzīt uz Skanstes rajonu, izveidojot, piemēram, maršrutu 6B. Īsāk sakot – jaunā līnija veidos to, ko pašvaldības amatpersonas sauc par apļveida kustību apkārt centram. Atklāts gan ir jautājums, cik daudz pasažieru būs vajadzība braukt apkārt centram.
Tomēr skaļākie iebildumi ir ne tik ļoti par konkrēto maršrutu vai šaubām par Skanstes rajona attīstības perspektīvām, bet gan Lielajiem kapiem. Proti, plānots, ka jaunā tramvaja līnija ies pa Senču ielu, kurai no vienas puses ir Lielie, no otras – Pokrova kapi (to robežas līdz ar jauno projektu nav plānots mainīt).
Jāatgādina, ka Senču iela ir izbūvēta padomju laikos, kad nekādas garas saskaņošanas un diskusijas netika organizētas. Piemēram, 1982. gada laikrakstā Rīgas Balss ir atrodams sludinājums, kurā lūgts atsaukties pilsoņus, kuru radinieki ir apbedīti konkrētā Lielo kapu posmā, un nokārtot tuvinieku pārapbedīšanu. Tiek dots laiks trīs nedēļas, citādi kopiņas tikšot nolīdzinātas un pretenzijas netikšot pieņemtas. Zem Senču ielas asfalta atdusas arī, piemēram, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa vecvectēvs. Apinis raksta, ka "padomju vara darīja visu, lai latviešiem (arī Latvijas ebrejiem, vāciešiem) nebūtu savu sakņu, savas piemiņas – Rīgā kapi tika nolīdzināti. Šķērsām Lielajiem kapiem Senču ielu iekārtojuši visai brutāli – izrakuši kādu metru no augšas ar visu, kas tur bijis, sabēruši smiltis, granti, akmeņus – un asfaltu virsū. Pie tam tas izdarīts laikā, kad mans vectēvs centies iegūt atļauju savu tēvu pārapbedīt – vienkārši kādu dienu kapos jau bijuši ekskavatori un buldozeri".
Tagad pensionāram Haraldam Tempelmanim gan tolaik izdevies savu vecvecāku atdusas vietu Lielajos kapos nosargāt, un viņš par to rūpējas joprojām. Vīrietis SestDienai stāsta, ka izsaukts uz pārrunām, kurās viņam likts vecvecākus pārapbedīt, taču viņš atsacījies to darīt. Beigu beigās Tempelmaņa kunga vecvecāku kapu kopiņa palikusi neskarta, bet citi līdzās esošie kapi nolīdzināti bez brīdinājuma. "Toreiz bija nesmuki. Uzraka apglabātos, spēlējās ar galvaskausiem," atceras kungs, kurš arī ir šīs apkaimes iedzīvotājs un 40 gadu strādājis par juvelieri netālajā juvelieru fabrikā Miera ielā. Ļoti vietējais. Taču, lai gan viņa tuvinieki atdusas netālu no Senču ielas un plānotās tramvaja līnijas, viņš neiebilst pret RS plāniem. "Tas nav pareizi, ka tādu ažiotāžu taisa!" saka Haralds Tempelmanis, uzsverot, ka pilsētai ir jāattīstās. Taču viņš priecātos, ja Lielos kapus kāds beidzot savestu kārtībā.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!