Deguns šķiet par garu? Žoklis pārāk uzkrītošs vai, tieši pretēji, – nepietiekami izteiksmīgs? Vainojiet mammu! Ne jau par viņas gēniem vai citu neietekmējamu ģenētisko mantojumu, bet gan par grūtniecības laikā izvēlēto ēdienkarti.
Negaidītais secinājums izriet no starptautiskas zinātnieku komandas pētījuma rezultātiem. Viņus bija ieinteresējis novērojums, ka bērniem jau embrija stadijā veidojas atšķirīgas sejas iezīmes – sākot no galvaskausa formas un beidzot ar skrimšļa apjomu degunā. Lai arī sejas veidošanās process ir nepārprotams, līdz šim zinātniekiem nebija skaidrs, kas ir tā dzinējspēks. Nu beidzot šī mīkla atminēta.
PROTEĪNI IEDARBINA GĒNU
Darba autori konstatējuši, ka pārmaiņas veicina grūtnieces uzņemtās olbaltumvielas, kas aktivizē par mTORC1 dēvēto gēnu. Jo vairāk proteīna nonāk topošās mātes organismā, jo aktīvāk darbojas gēns. Pētījuma ietvaros speciālisti konstatēja, ka tam piemīt spēja ietekmēt deguna garumu, nāšu platumu, vaigu formu un žokļa izvirzījumu. Iespējams, korekcijas notiek arī citās sejas daļās.
"Mēs atklājām, ka olbaltumvielu līmeņa modulācija mātes uzturā regulē mTORC1 aktivitāti, kā rezultātā embriju galvaskausa un sejas formā notiek smalkas, bet pamanāmas pārmaiņas," žurnālā Nature Communications publicētajā ziņojumā norāda darba autori.
Citiem vārdiem sakot, ēdot daudz gaļas, olu un citu produktu, kuros ir augsta proteīnu koncentrācija, māte paaugstina varbūtību, ka bērns būs ar platāku seju un spēcīgiem, izteiksmīgiem sejas pantiem. Zēniem tas piešķirs vīrišķīgāku izskatu, taču meitenes varētu nebūt priecīgas par šādām sejas iezīmēm.
Diētas loma bērna sejas veidošanās procesā varētu izskaidrot, kādēļ vieniem vecākiem dzimušie bērni nereti izskatās tik atšķirīgi. Pat identiskie dvīņi mēdz vizuāli atšķirties viens no otra, lai arī ģenētiski būtu uzskatāmi par kloniem.
IETEKMĒ ARĪ DZĪVNIEKUS
Lai pārbaudītu atklājumu, zinātnieki veica vairākus eksperimentus ar pelēm un zivīm, barojot apaugļotās mātītes ar atšķirīgu ēdienu. Darba gaitā viņi konstatēja atšķirīgu mTORC1 aktivitāti dažādu ēdienu saņēmušo kustoņu organismā, un arī pēcnācēju sejas pantos esot bijušas vērojamas specifiskas iezīmes. Tostarp garāks vai platāks deguns un izteiktāki vaigu kauli.
Proti, diētas ar augstu olbaltumvielu saturu palielina seju, piešķirot izteiktāku žokli un biezākus deguna skrimšļus. Savukārt mātītes, kuru uzturā bija mazāka proteīna deva, laida pasaulē mazuļus ar šaurākām sejām un spicākām iezīmēm.
Interesanti, ka sejas panti spēj dot arī izdzīvošanā noderīgas priekšrocības. Piemēram, barības ziņā trūcīgās jūras zonās mītošām zivīm ir vieglāk tikt pie ēdiena, ja to mutes daļa ir šaurāka un garāka. Tieši tādi mazuļi dzimst no uzturvielu ziņā trūcīgu ēdienu uzņemošām zivīm.