Kāda sajūta jūs pārņem, sociālajos tīklos vai ziņu portālu komentāru sadaļā lasot vārdu virknēju - mu bez komatiem un ga - rumzīmēm? Spējat izlasīt haotisko tekstu mierīgi un saprast tā domu vai arī sadusmojaties un to ignorējat? Ja jums raksturīga otrā rīcība, neuztrau - cieties – ar jums viss ir kārtībā. Zināt - nieki noskaidro - juši, ka slikta gramatika patiešām spēj cilvēkos izsaukt fizisku reakciju, tostarp iedarbināt izdzīvošanas mehānismu "bēdz vai cīnies".
Globālais tīmeklis valodas kopējiem pēdējās divās desmitga - dēs sagādājis daudz galvassāpju. Sociālajos tīklos, saziņas vietnēs, lietotāju komentāros pie ziņu portālu rakstiem ik dienu lasāmi miljoniem ierakstu, kuru autori pa - matskolu acīmredzot beiguši ar nesekmīgām atzīmēm. Teikumi bez pieturzīmēm, bez diakritiskajām zīmēm, ar milzu daudzumu pareizrakstības kļūdu un nepareizos locījumos. Lasītā - jam pamatīgi jāpiepūlas, lai vispār saprastu teikuma jēgu. Un šādi teksti sastopami ļoti daudzās valodās.
SAJŪT APDRAUDĒJUMU
Tieši tādēļ Birmingemas Universi - tātes pētnieki iesaistīja eksperimen - tā 41 pieaugušo, kam bija jāklausās teksta paraugi ar lielākām vai mazākām gramatikas kļūdām. Vienlaikus viņiem tika mērīts pulss un analizēts sirdsdarbī - bas mainīgums jeb laiks starp secīgiem sirdspukstiem. Šie intervāli mēdz būt mainīgi atslābinātā stāvoklī, bet kļūst regulārāki, kad cilvēks ir saspringts.
Mērījumi uzrādīja interesantu ten - denci: jo vairāk kļūdu cilvēks dzirdēja, jo regulārāki kļuva viņa sirdspuksti. Tā ir nepārprotama stresa pazīme. Tas noveda pētniekus pie slēdziena, ka gramatikas kļūdas aktivizē izdzīvošanas mehānis - mus.
Šis ir ļoti interesants atklājums, jo valoda šķietami nerada tiešu apdraudēju - mu. Taču problēma varētu slēpties ap - stāklī, ka dzimto valodu cilvēki parasti apgūst no agras bērnības un tā savā ziņā asociējas ar drošu vidi. Brīžos, kad re - dzam vai dzirdam teikumus, kurus līdz galam nesaprotam, smadzenes var sūtīt ķermenim brīdinājuma signālu, ka esam nokļuvuši svešā, iespējams, nedraudzīgā, vidē un jābūt uzmanīgiem.
JAUNS PĒTĪJUMU LAUKS
"Mūsu zināšanas par savu pirmo valodu lielā mērā ir netiešas. Tas nozīmē, ka tās apgūšanai nebija jāsēž un jāmācās un dzimtās valodas lietošana neprasa īpašu piedomāšanu. Tas nozīmē arī to, ka mums būs grūti precīzi noteikt, kas teikumā ir pareizi vai nepareizi, un, vēl ļaunāk, paskaidrot, kāpēc tas tā ir," žurnālā Journal of Neurolinguistics skaidro darba autore profesore Dagmāra Divjaka. Tomēr ar sajūtām pilnīgi pietiek, lai saprastu, ka kaut kas nav kārtībā. Un tas mudina ķermeni rīkoties.
Līdz ar šo atklājumu pavēries jauns pētījumu lauks. "Novērojums, ka lingvistiskās zināšanas var pamanīt ar sirds un asinsvadu mērījumu palīdzību, vērš uzmanību uz jaunu dimensiju sarežģītās attiecībās starp fizioloģiju un kognitīvajām spējām un paver jaunus ceļus šīs saiknes izpētei," uzsver pētnieki.