Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā PSRS propaganda skaļi deklarēja, ka padomju valsts ir priekšā visai pasaulei kosmosa apgūšanā (par ko gan varēja pastrīdēties, jo 1969. gadā pirmie un līdz šim vienīgie, kas spēruši kāju uz Mēness, bija amerikāņi), hokejā (tam atkal nepiekristu NHL spēlētāji un funkcionāri), kā arī baletā, ko atzina pat aukstā kara laiku pretinieki Savienotajās Valstīs, raksta All About History.
Tādēļ tolaik 26 gadus vecās baleta zvaigznes emigrācija bija pamatīgs trieciens Maskavai, un ne jau velti padomju avīzes un televīzija, kas vēl nesen bija slavinājuši dejotāju, vienā brīdī par viņu aizmirsa – it kā tāda Barišņikova vispār nebūtu bijis, norāda BBC History. Lai gan informācija joprojām ir slepena, klīst runas, ka Barišņikova palikšana Toronto pēc 1974. gada 29. jūnija vakarā notikušās beidzamās uzstāšanās Lielā teātra viesizrādēs maksājusi amatu dažam labam PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekam, jo viņu uzdevums bija sargāt padomju baleta simbolu un nepieļaut viņa kontaktus ar kapitālistiem.
Pats Barišņikovs vienmēr uzsvēris, ka viņa palikšana Ziemeļamerikā nekādi nav saistīta ar politiku. PSRS viņš neesot spējis pilnībā realizēt savu māksliniecisko potenciālu, jo to iegrožojuši horeogrāfi, bet piesaistīt labākajām padomju baleta trupām kādu rietumvalstu speciālistu ar jaunu un atšķirīgu redzējumu tolaik nebija iespējams.
Par to, ka izdevīgā brīdī būtu jāpaliek aiz PSRS robežām, Barišņikovs domājis vairākus gadus – kopš pirmās reizes, kad viņu neizlaida uz viesizrādēm ārpus padomju valsts, jo VDK bija saņēmusi aģentu un ziņotāju signālus, ka šis cilvēks varētu nebūt uzticams valdošajam režīmam. Taču lielā popularitāte, kas bija izdevīga arī Maskavai, deva iespēju Barišņikovam sazināties ar amerikāņu žurnālistiem, kuri galu galā arī nospēlēja lielu lomu viņa pārbēgšanā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. jūnija - 4. jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!