Arī pastmarkai simtgade

Pastmarkas ir Latvijas valsts pirmās izdotās vērtszīmes, jo pirmo Latvijas Republikas naudu izdeva tikai 1919. gadā, atgādina Latvijas Filatēlistu savienības prezidents Raimonds Jonītis. Gan Latvijas pirmo pastmarku, gan daudzas citas ar Latvijas pastu un filatēliju saistītas lietas būs iespējams aplūkot izstādē, kas notiks Nacionālajā bibliotēkā tikai trīs dienas, no 30. augusta līdz 1. septembrim. Mūsdienās filatēlijas izstādes nenotiek bieži, bet visu 20. gadsimtu pastmarku krāšana bija viens no populārākajiem hobijiem, skolās to gluži kā masaliņas izslimoja gandrīz visi.

Izstāde būs domāta visplašākajai publikai un rādīs pastmarku lietošanu un pasta darbību Latvijas teritorijā, sākot jau no laikiem pirms pastmarku izdošanas. Tātad izstādē būs apskatāms Krievijas impērijas laiks, tad Latvijas Republikas laiks, pēc tam pārrāvums līdz 1990. gadam, kad Latvija bija okupēta, lai gan tajā laikā PSRS pasts izdeva arī aploksnes un dažas pastmarkas ar Latvijas tematiku, un arī Latvijas pasta darbības atjaunošana 90. gadu sākumā. Otra izstādes sadaļa būs Latvijas filatēlistu citi tematiski krājumi, stāsta Raimonds Jonītis. Tostarp varēs apskatīt arī tā sauktās reklāmas markas, sākot no cara laikiem līdz mūsdienām. Tematiskajās kolekcijās varēs apskatīt arī jahtas Bravo sūtītās vēstules uz Latviju no dažādām pasaules ostām, Rīgā notikušajam pasaules čempionātam hokejā veltītu kolekciju, Pūces kungs rādīs savam uzvārdam atbilstošu kolekciju – pastmarkas ar pūcēm. Izstādes rīkotāju pamatdoma ir rādīt visu to daudzveidību, ko krāj filatēlisti, un ne tikai, tātad gan pastmarkas, gan zīmogmarkas. Cilvēki redzēs, ka krāt var visu un to var arī pietiekami interesanti pasniegt citiem.

1918. gada 13. decembrī Satiksmes ministrijā tika izveidots satiksmes, pasta un telegrāfa departaments, iecelts priekšnieks, sarīkots pastmarkas zīmējuma un iespiešanas konkurss. Iespiešana tika izvēlēta vislētākajā iespējamā vietā, Šnākenburga tipogrāfijā, kas atradās Mārstaļu ielā. Tā kā Latvijas valsts nodibinātās pasta iestādes sāka darboties tikai 1918. gada 26. decembrī, var teikt, ka Latvijas pirmā pastmarka ir vecāka par pašu Latvijas pastu.

Šī pastmarka ir unikāla visā pasaulē ar to, ka tā ir iespiesta vācu ģenerālštāba karšu otrajā pusē. Šīs kartes bija nonākušas Latvijas valdības rīcībā, vācu militāristi tās bija atstājuši kā nevajadzīgas, jo bija jau parakstīti visi Vācijas kapitulācijas akti, arī miers ar Padomju Krieviju bija noslēgts. Kartes bija pilnā uzskaitē, un valdībai tās bija derīgas pastmarku izgatavošanai tāpēc, ka šādas kartes nevarēja būt nevienas civilpersonas rīcībā, tātad nevajadzēja pasūtīt papīru ar speciālām aizsardzības zīmēm, karšu papīrs bija pietiekami unikāls, lai to nevarētu viltot. Tagad gan filatēlistu krāpšanai ir izdoti ļoti daudzi šo marku viltojumi, stāsta Jonītis: "Izdoti tieši tā iemesla dēļ, ka šīs markas ir drukātas uz kartēm, tātad ir interesantas arī tematikas krājējiem – tiem, kuri krāj visu, kas saistīts ar karto-grāfiju, šādus krājējus šīs pastmarkas kartes puse interesē vairāk nekā tā puse, uz kuras ir Latvijas simboli."

Mākslinieka Anša Cīruļa darinātais pirmās pastmarkas zīmējums ir ļoti vienkāršs, tas būtībā ir pirmais Latvijas ģerbonis – uzlecoša saule ar trim vārpām, kas raksturo Latviju kā lauksaimniecības zemi, un ar trim sastāvdaļām no trim bijušajām Krievijas guberņām, ko zīmējumā simbolizē trīs zvaigznes staru lokā, – Kurzemi, Vidzemi un Latgali (Zemgale kā atsevišķa sastāvdaļa tad vēl netika izdalīta, tā parādījās tikai Satversmē). Pašreizējais Latvijas Republikas valsts ģerbonis tika apstiprināts tikai 1922. gadā.