No sākotnējās eiforijas līdz pragmatiskiem aprēķiniem – visai būtiski ir mainījusies attieksme jautājumā par iespējamo ziemas olimpisko spēļu sacensību sarīkošanu atsevišķos sporta veidos Latvijā. Skeletona treneris un bijušais Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs aizrautīgi iestājās par olimpiādes sarīkošanu Latvijā renes sporta veidos, kad Stokholma un Sigulda kandidēja uz 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu. Finiša taisnē Stokholmu un Siguldu apsteidza Itālijas pilsētas Milāna un Kortīna d’Ampeco. Šogad no jauna atsākušās sarunas ar zviedriem, jo kopīga kandidatūra varētu būt nākamajā "skrējienā pēc pieciem olimpiskajiem apļiem", kad lems par 2030. gada olimpiādes mājvietu. Tagad Dukurs vairs nav tik kvēls olimpiādes atbalstītājs, jo situācija esot būtiski mainījusies. Tomēr ir arī pretargumenti, kāpēc Latvija būtu ieguvēja no olimpisko spēļu rīkošanas.
58 MILJONI
Jau 2019. gada vasarā neilgi pēc tam, kad Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) Stokholmas un Siguldas vietā par 2026. gada olimpisko spēļu mājvietu izvēlējās Milānu un Kortīnu d’Ampeco, Siguldas dome izplatīja paziņojumu, ka, gadījumā ja zviedri gatavos pieteikumu 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai, Sigulda būs gatava startēt ar to kopā. Šā gada martā Latvijas un Zviedrijas olimpisko komiteju pārstāvji sēdās pie viena galda un sāka sarunas par iespēju kopīgi rīkot 2030. gada olimpiādi.
"Apspriedes laikā Zviedrijas Olimpiskās komitejas (ZOK) pārstāvji iepazīstināja ar olimpisko spēļu sarīkošanas pieteikumu procesu, tā būtiskākajiem posmiem un laika plānu, savukārt no Latvijas puses tika aktualizēts jautājums par Latvijas infrastruktūras izmantošanu, nodrošinot ne tikai bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27. oktobra - 2. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!