Alerģijas jau sen mulsinājušas zinātniekus. Viņi vēl nav pilnībā izpratuši, kāpēc daži cilvēki cieš no alerģijām, bet citi ne. Dīvains šķiet arī fakts, ka ar alerģijām saistītas antivielas ražo šūnas, kas organismā uzturas ļoti neilgi. Divi jauni pētījumi, kas publicēti žurnālā Science Translational Medicine, varētu palīdzēt atrisināt šo noslēpumu. Zinātniskajos darbos, no kuriem vienā tika pārbaudīti bērni ar alerģijām un otrā pieaugušie, identificēts unikāls imūnšūnu veids, kas iepriekš nav bijis saistīts ar alerģijām.
Šūnas parasti ražo ar alerģijām nesaistītu antivielu veidu, ko sauc par imūnglobulīnu G (IgG). Taču daļa šo šūnu, saskaroties ar alergēnu, faktiski pārslēdzas uz ar alerģiju saistītu antivielu, ko sauc par imūnglobulīnu E (IgE), ražošanu. IgE parasti rodas īslaicīgās plazmas šūnās, kas izdala antivielas kā tūlītēju un īslaicīgu ķermeņa aizsardzības līniju. Tiek uzskatīts, ka šīs antivielas palīdz cīnīties, piemēram, pret parazītiem, bet alerģiju gadījumā tās izmanto nekaitīgus proteīnus. Šīs šūnas pārstāv atmiņas B šūnu paveidu, kas parasti atceras vīrusus un baktērijas un izdala IgG, kad parādās šie iebrucēji. Bet tagad zinātnieki ir atklājuši atmiņas B šūnu apakškopu, kas atceras alergēnus un var radīt IgE. Šīs šūnas nav īslaicīgas kā plazmas šūnas, un tās atrodas ķermenī nenoteiktu laiku – daudzus gadus vai, iespējams, visu cilvēka mūžu. Tieši tādēļ arī alerģijas cilvēkos spēj izdzīvot desmitgadēm ilgi.