Šī dilemma skārusi arī pēdējos gados tik daudz piesauktos zemessargus. Ilgāku laiku iztiekot ne tikai ar novecojušām, bet arī gluži vienkārši nederīgām vai mērķim neatbilstošām lietām ekipējumā, pašiem tās pēc iespējas pielāgojot vai bezizejas gadījumā nopērkot par savu naudu, zemessargi beidzot sākuši par šīm problēmām runāt plašāk. Protams, ir kas šādu skaļu "atļaušanos" nosoda, ir kas meklē sazvērestības teorijas, ir kas apvaino patriotisma trūkumā vai gluži vienkārši nesaprot. Kaut patiesībā jau stāsts šai gadījumā nav "par krekliem". Un labāk tiešām būtu mēģināt piefiksēt trūkumus un strādāt, nemēģinot baļķus savā acī iztēlot par skabargām, nevis meklēt vainīgos, kas "noplūdinājuši" tādus "nesmukumus" un kaut ko tā-ādu "atļāvušies". Lai brīdī, kad tas patiešām svarīgi, nenāktos nožēlot kādreizējo tuvredzību, jo šajā gadījumā "patriotiski" – tas nozīmē neklusēt.
Kaut jāpiekrīt jau profesorei Janīnai Kursītei, ka latvieši principā nav nekādi lielrunātāji. Varbūt tur visa problēma. Mēs daudz pasakām ar žestiem un nolasām no acīm. Skaisti, ja tas tiešām izdodas. Cita lieta – ja neizdodas. Vai ja kāds žests gadās pavisam nevietā. Tad tas arī karjeru var ietekmēt.
Bet bez runāšanas un žestiem vēl jau ir arī skaņa un mūzika. "Tas, ko mēs darām mūzikā, arī ir mūsu politika," saka Dzelzs vilka Juris Kaukulis, atbildot uz mūsdienās tik aktuālo jautājumu par mūziķu attiecībām ar politiku. Nē, tas nav par vieglākā ceļa iešanu. Tas ir par to, ka dzēlīgi komentāri internetā nu tiešām neko nemaina. Tāpēc labāk kaut ko darīt – katram tajā vietā, kur viņš ir, un caur to, kas vislabāk sanāk. "Mēs esam par rokenrolu. Balsojam par to. Un par mīlestību. Visiem." Ko tur daudz var piebilst? Ja nu vienīgi atzīties subjektīvi absolūtā mīlestībā pret to, ko un kā konkrētie mūziķi dara, aizvien atrodot jaunas skaņas un piedzīvojumus ar tām. Un vēlēties (novēlēt), lai katrā būtu tā lielā mīlestība. Pret darbu. Pret pasauli. Un, jā, arī valsti.
Šīs SestDienas, 13. - 19. janvāra, numurā lasiet:
FOKUSĀ. Zemessargs – pagaidām lupatlasis. Pēdējos gados Latvijā bieži uzsvērta Zemessardzes loma valsts aizsardzībā, un nav šaubu, ka liela daļa zemessargu ir burtiskā nozīmē gatavi nolikt galvu par dzimteni. Tomēr, izrādās, šobrīd ar to nepietiek – tiem, kas vēlas pilnvērtīgi pildīt zemessarga pienākumus, bez brīvā laika un entuziasma jāiegulda arī solīda naudas summa no paša kabatas.
TĒMA. Nedz ziemeļos, nedz austrumos. Sarežģītā pašidentifikācija – Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu daudzšķautņainā vēsture sarežģī jautājumu par mūsu pieskaitīšanu kādai lielākai valstu grupai. Sava klasifikācijas sistēma ir vai katrai sevi cienošai starptautiskajai organizācijai, dažādiem pētniecības institūtiem utt., taču arī tajās Latvija ģeogrāfiski tiek pieskaitīta vienam, bet politiski un ekonomiski jau citam reģionam. Kur tad īsti ir mūsu vieta?
TUVPLĀNĀ. Sajūtu laika mašīna. Joprojām jauni piedzīvojumi ar skaņām, kas no roka aizved arī pie tautasdziesmām un bērnu operām. Juris Kaukulis svin Dzelzs vilka jubileju, balso par mīlestību un atklāj arvien jaunu instrumentu noslēpumus.
SestDienas SALONS. No skūpsta līdz dibena rādīšanai. No deputāta Lagzdiņa bēdīgi slavenā "vidējā pirksta" līdz Tautas frontes politiķu uzvaras žestam pēc 1990. gada 4. maija balsojuma – tik dažādi žesti palikuši sabiedrības atmiņā. Folkloras pētniece un politiķe Janīna Kursīte laiž klajā grāmatu par latviešu zīmju valodu un stāsta, kā viens žests vai pat skatiens var ietekmēt karjeru.
POLITIKA. Zaļo nemanāmās pārvērtības. Latvijas Zaļā partija ir pirmā jaundibinātā atjaunotās Latvijas partija, un tai šopiektdien apritēs 27 gadi. Šī diena var kļūt nozīmīga, jo parādīs, vai zaļie var izvairīties no šķelšanās un kurš īsti ir tās līderis.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai 2017. gads Latvijas ekonomikā būs labāks par pagājušo? Jā un nē – Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš un Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
PRIEKŠĀ. Arī pikošanās skaitās. Arī Latvijā ar īpašām aktivitātēm šogad tiek atzīmēta Pasaules sniega diena. Viena no pasākumu koordinatorēm Anna Bondare aicina ikvienu izkāpt no virtuālās vides, lai izbaudītu īstus sniega priekus un apjaustu, cik labi ir tur – ārā.
CEĻOJUMS. Mūžīgie putekļi un zelts. Pilsēta ar dižu pagātni, sarežģītu šodienu un neskaidru nākotni – Kaira un visa Ēģipte atklājas ne tikai ar jau no vēstures stundām pazīstamajām piramīdu un citu kultūrvēsturisku pieminekļu aprisēm, bet arī satiktajiem cilvēkiem, kuri lauž stereotipus un dzīvo katrs savai mākslai.
KROGS UZ PAPLĀTES. Kebabizācijas jaunais posms. Domājot par skaistumu, kas nāk no lepnu namu iekšām, un gremdējoties pavisam citu laiku atmiņās, Zirnis ieklīst Merķeļa ielas Donera kebabā un secina – tālajos krievu laikos varbūt tā piedāvājums šķistu pati pilnība, bet tagad tam konkurēt pat ar pretrunīgi vērtēto Rīgas "pakistāni" nebūs tik viegli.
INTERESANTI. Vai jābaidās no melnās piektdienas? 13. datums, kas iekrīt piektdienā, jeb melnā piektdiena apvīta neskaitāmiem mītiem, un no tās mēdz baidīties. Nekāda pamata tam nav, taču reāli izmērāmas sekas gan, jo, piemēram, ASV ekonomikai, tas izmaksā miljonus.
Kā arī PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, SestDienas VAKARIŅAS, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS.
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis