Visiem pietiks!

Nacionālās enciklopēdijas izveidošana ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem. No 18. decembra lasītājiem vietnē enciklopedija.lv būs pieejama Nacionālās enciklopēdijas elektroniskā versija. "Pavisam cits princips nekā Vikipēdijai," skaidro Ščerbinskis.

Publikas interese par Nacionālās enciklopēdijas drukāto sējumu izrādījās negaidīti liela?

Patiešām, ar tik lielu interesi mēs nebijām rēķinājušies. Pirms tam, protams, bijām aptaujājuši grāmatizdevējus un uzzinājuši, ka 3000 eksemplāru latviešu valodā nav maza tirāža. Jāņem vērā arī fakts, ka mēs esam valsts iestāde, mums jārēķinās ar izdevumiem. Valsts iestāde vienmēr cenšas pieļaut mazāko risku.

Proti, jūs nedrīkstētu izdot kaut ko tādu, ko nepērk?

Protams. Ja mūsu izdevums stāvētu noliktavās, rastos jautājums, kā mēs esam tērējuši līdzekļus. Ir grūti pieņemt optimālu lēmumu, lai visiem pietiku un pāri nepaliktu. Nolēmām izdot šos 3000 eksemplārus, bet jau pirmajā pārdošanas dienā kļuva diezgan skaidrs, ka vajadzēs papildtirāžu, – enciklopēdijas atvēršanas dienā šeit bibliotēkā stundas laikā bija nopirkti jau 253 eksemplāri.

Kas elektroniskajā laikmetā radījis šādu lielu interesi par drukātu sējumu?

Domāju, tas saistīts ar faktu, ka mums enciklopēdijas ilgu laiku nav izdotas. Šajā enciklopēdijā koncentrētā veidā ir informācija par valsti. Tēlaini izsakoties, visa valsts vienā sējumā.

Drukātā sējuma kontekstā mani darīja bažīgu fakts, ka tagad grāmatas vairs tik daudz nelasa kā senākos laikos, jo ir alternatīvi informācijas ieguves veidi. Pieļauju, ka interesi par šo sējumu drīzāk radīja iespēja to dāvināt.

Droši vien, jo jau 18. decembrī tiks atvērta enciklopēdijas elektroniskā versija. Cik pieejama tā būs?

Pieeja būs absolūti brīva, bez reģistrēšanās, jebkurā pasaules vietā, kurā ir pieejams internets. Informācija tajā nepārtraukti nāks klāt, tiks uzlabota.

Elektroniskajā versijā būs atrodams viss tas pats, kas drukātajā sējumā?

Gandrīz viss. Saturs tur būs veidots pēc nedaudz citiem principiem, bet 95 procenti drukātās versijas tekstu būs arī elektroniskajā versijā. Attēli arī. Protams, var būt izņēmumi, kurus ietekmē autortiesību lietas, bet centīsimies vienoties.

Kad radās ideja veidot šo enciklopēdiju?

Projekta priekšvēsturi detaļās nezinu. Es sāku strādāt 2014. gada novembrī, kad kļuvu par projekta vadītāju. Tobrīd bija tikai ideja, ka nepieciešama jauna enciklopēdija.

Mums ir diezgan liela enciklopēdiju vēsture. Jau cara laikos Jēkabs Dravnieks un Indriķis Alunāns sāka veidot konversācijas vārdnīcu, XX gadsimta sākumā konversācijas vārdnīcu izdeva Rīgas Latviešu biedrība, 20.–30. gados Anša Gulbja apgāds izdeva Latviešu konversācijas vārdnīcu Arveda Švābes redakcijā. Nākamais lielākais enciklopēdiskais izdevums ir 80. gados izdotā desmit sējumu Latvijas padomju enciklopēdija. Šā gadsimta sākumā Latvijai veltītu enciklopēdiju izdeva Valērija Belokoņa izdevniecība.

Jaunā Nacionālā enciklopēdija ir salīdzināma ar šīm priekšgājējām?

Drukātais sējums ir veltīts Latvijai, bet elektroniskajā vidē enciklopēdija būs par visām pasaules lietām, tā ir universāla. Mūsu uzstādījums jau no 2014. gada bija, ka ir nepieciešama universāla enciklopēdija latviešu valodā, tātad mēs salīdzināmies ar agrākajām universālajām enciklopēdijām. Ideja noformulējās 2014. gada beigās diskusijās par to, kādai jābūt šai enciklopēdijai. Man nevienu brīdi nebija šaubu, ka tai jābūt universālai enciklopēdijai bez ģeogrāfiska un hronoloģiska ierobežojuma, otrām kārtām tai jābūt pamatā elektroniskā vidē.

2014. gada beigās aizbraucu uz Tallinu, 2015. gada janvārī uz Viļņu, lai redzētu, kā tas notiek pie viņiem, kādas ir grūtības vai priekšrocības, un ieguvu divas ļoti svarīgas mācības. No Igaunijas pieredzes guvu mācību par to, kas notiek, ja enciklopēdija ir privātās rokās. Igauņu enciklopēdijas redakcija ir privātā izdevniecībā. Autori, protams, nāk no malas, bet viss process ir privātās rokās, tātad šādas enciklopēdijas izdošanas galvenais mērķis ir pelnīšana, jo izdevniecībai jāmaksā algas darbiniekiem, līdz ar to visas darbības ir pakārtotas peļņai. Tas nav ne labi, ne slikti, bet tad tev ir jābūt maksātspējīgai un maksātgribošai auditorijai. Taču elektronisko vidi, kas ir enciklopēdijas pamatu pamats, ir grūti pārdot. Reģistrēšanās un maksāšana apgrūtina iespēju elektroniskajā enciklopēdijā ātri kaut ko noskaidrot.