Es ceru, ka šis būs tas brīdis, kad iestāsies miers, vēl agrā trešdienas rītā atzīst frakcijas KPV LV vadītājs Māris Možvillo. Viņš šo deputātu grupu, kura izmitinājusies Saeimas frakciju mājas pirmajā stāvā – telpās, kur agrāk mājvietu radušas tādas valsts nepārtrauktību nodrošinošo partiju frakcijas kā Latvijas ceļš, Jaunais laiks un Vienotība –, vada tikai divus mēnešus. Arī par deputātu viņš kļuvis samērā nesen – kad Saeimas deputātes mandātu nolika Linda Liepiņa. Pa šo īso laiku partija arī paspējusi nomainīt nosaukumu, taču to vēl vajagot nostiprināt nākamajā biedru sapulcē. Skaidrības labad varam to minēt – Par cilvēcīgu Latviju –, taču pagaidām no galvas mācīties nav vērts, ja nu atkal tiek nomainīts.
Saeimas kārtības rullis gan ir nepielūdzams, un frakcijai, kas ar 16 balsīm tika ievēlēta 13. Saeimā, nosaukums ir jāsaglabā nemainīgs. Taču viss pārējais var mainīties. Un mainās! Sazvanot partijas biroju un mēģinot noskaidrot, kurš tad ir partijas priekšsēdētājs, saņemu atbildi, ka tāda pagaidām īsti nav. Esot jāgaida uz kārtējo biedru sapulci, kas šoreiz plānota 7. martā. Un tad varbūt iestāšoties miers, uz ko cer Možvillo. Vienlaikus gan pastāv arī viedoklis, ka miers neiestāšoties nekad.
Pika, kas izraisīja lavīnu
Neapmierinātība un haoss jau tā paplukušo organizāciju, no kuras bija izslēgti vai aizgājuši virkne redzamu līderu, kaut kādu galējo maksimumu sasniedza pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Tajās partija iztērēja vislielākos resursus, taču domnieku rindās tās biedri neiekļuva. Būtu vēl bijusi kaut kāda skaista un smalka kampaņa, lai vēlāk varētu ielikt muzejā, bet nē! Ievācot ziņas dažādos partijas flangos, nākas secināt, ka kritiski noskaņoti ir visi.
Par naudas izlietojumu, kas lielā mērā bija arī valsts budžeta piešķirtā dotācija, interesējies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Savukārt mediji iepriekš pievērsuši uzmanību tam, ka partijas kampaņu realizēja uzņēmums, kuram līdz tam nav bijusi pieredze reklāmas vai sabiedrisko attiecību jomā – tas ir bijis sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs. Taču Agnese Zaļakmentiņa, kura iepriekš strādājusi partijas revīzijas komisijā un vienā no pēdējā laikā bieži notiekošajām biedru sapulcēm tikusi ievēlēta arī partijas valdē, SestDienai skaidro, ka finanšu dokumenti uzrādījuši vēl daudzus neskaidrus, nepamatotus un pārspīlētus tēriņus.
KPV LV daudz kas notiek citādi nekā parastajās partijās. Piemēram, tur partijas galveno lēmējorgānu konsekventi sauc par sapulci, ne kongresu vai kopsapulci. Piedaloties vienā no šādām sapulcēm, SestDiena novēroja, ka partijas puiši to arī īpaši izceļ: mums ir sapulce. Tas esot demokrātiskāk! Izrādās, kā atgādināja Možvillo, tas tiešām ir svarīgi, jo kongresā piedalās partijas deleģēti pārstāvji (lai gan es esmu bijusi arī kongresos, uz kuriem aicina visus biedrus un kvorumu veido puse no biedriem), taču sapulces formātā iespējama arī biedru pārstāvēšana. Tāpēc KPV LV varot ierasties biedrs ar vēl citu desmit biedru pilnvarām un balsot arī pārējo kolēģu vietā. Izrādās, šāds pilnvarojums ir nepieciešams arī attālinātu sapulču gadījumā, lai gan pirmšķietami liekas, ka tādā gadījumā nu gan piedalīties, turot telefonu uz blakus galda, varētu arī tie, kam tālāks ceļš vai darbi.
Jāatgādina, ka, neskatoties uz visiem šiem atvieglinājumiem, pēdējā sapulce, kas tika sasaukta 20. februārī, gan kvoruma trūkuma dēļ tomēr nenotika.
Slimība ar komplikācijām
Možvillo arī pats kandidēšot uz valdi. Viņš gan uzsver, ka valdē būtu jābūt pārstāvētiem gan reģioniem, gan Rīgai, deputātiem, ministriem un pašvaldības aktīvistiem – līdzīgi kā citās partijās. "Es esmu sevi izvirzījis par kandidātu, vai biedri izvēlēs, tā ir viņu darīšana," viņš saka.
Kas ir galvenais iemesls, kāpēc pēdējā laikā sasauktas tik daudzas gan notikušas, gan nenotikušas sapulces? Možvillo saknes meklē dziļāk un neapstājas pie lielai daļai biedru neizpratni raisījušās Rīgas domes kampaņas. "Faktiski tas sākās jau pēc Saeimas vēlēšanām, kad mums bija šie "erzeclīderi", kas visu zināja labāk. Izveidojās līderu kults, kas gribēja pakļaut visu biedru idejas un domas tikai zem sevis," saka Možvillo. Biedri esot jutušies atstumti, samilzušas pretrunas. Vērtējot Rīgas domes kampaņu, jaunais frakcijas vadītājs gan ir pieticīgs un saka: "Neveiksmīgi!" Viņš arī iepriekš partijas diskusijās atgādinājis, ka KPV LV vēlētājs nav rīdzinieks un šīs vēlēšanas būtu izlaižamas. Taču Ralfs Nemiro visus esot centies pārliecināt, ka vajag. Pārliecināt izdevies.
Prasu jaunajam frakcijas vadītājam, vai tomēr nav nepamatoti aizvien partijas neveiksmēs vainot Aldi Gobzemu, kurš pēdējā laikā aizraujas ar lūšu aizstāvību, par ko nu iesmīn bijušie biedri, vai Artusu Kaimiņu, ap kuru tad arī partija lielā mērā radās. "Tā lielākā problēma jau ir tā, ka, izslēdzot cilvēku no kādas organizācijas, viņa iespaids līdz ar to uzreiz nebeidzas. Tas ir tāpat kā ar slimību – tu it kā izveseļojies, taču kaut kādas komplikācijas paliek. Un arī partijā tās aizvien ir, bet mazinās. Tāpēc es arī ceru uz šo biedru sapulci, kas varbūt beidzot pieliks punktu tām iekšējām nesaskaņām, un mēs spēsim kā partija sākt strādāt kā vienots organisms," saka frakcijas vadītājs. Protams, arī konflikti varot būt, bet Možvillo cer, ka tie vairs netikšot risināti publiski. "Katrs sliktais sapnītis uzreiz nav jāizklāsta publiskajā telpā, lai gan pats aizvien nesaprot, vai ir pamodies vai turpina sapņot," viņš vēl piemetina.
Uz pašvaldību vēlēšanām
Možvillo pats iepriekš bijis Alojas novada domes deputāts, kandidējis no Nacionālās apvienības saraksta, bet pēdējās vēlēšanās pievienojies KPV LV. Aloja nu būs jau lielāka – Limbažu – novada sastāvā. Možvillo plāno startēt jūnijā izsludinātajās vēlēšanās, lai veiksmes gadījumā atgrieztos tuvāk mājām. Ko vietējie iedzīvotāji Alojā saka par šo iepriekš jau aprakstīto bardaku?
"Varbūt cilvēki, kas ikdienā dzīvo datorā, feisbukā, viņiem liekas, ka pasaule ap to vien grozās. Diemžēl realitāte ir cita. 50 km no Rīgas cilvēkiem ir citas ikdienišķās nodarbošanās, problēmas, un viņi meklē risinājumus. Protams, biedru vidū ir zināma neizpratne un ir vēlēšanās saprast un skaidrot," saka politiķis, kurš partijas biedriem Alojas pusē tad nu arī cenšoties organizācijas publiskās aktivitātes tulkot.
Bet vai bardaks nav par to, kam pieder nauda? "Kad lēma par šīs naudas piešķiršanu partijām, es biju kategoriski pret. Jo arī iekšēji es saprotu, ka tā ir liela atbildība. Tā nav loterijā vinnēta nauda, tā ir sabiedrības nauda! Cilvēki, kas šo mītu izplata, ka nemāk rīkoties ar naudu, ir tie, kas grib tikt pie naudas poda un tad patērēties," domā Možvillo. Viņš arī sliecas piekrist tam, ka partija tomēr arī piedalīšoties nākamajās Saeimas vēlēšanās. Tagad, esot frakcijas vadītāja amatā, varot ļoti labi redzēt, kā strādā deputāti, un arī partijas ministrus, viņaprāt, nebūtu pamata pārlieku kritizēt.
Tikmēr Agnese Zaļakmentiņa, 6. decembrī ievēlētās sapulces valdes locekle, kuru 12. decembrī notikusī sapulce izslēdza no biedru rindām, ir skeptiskāka pret partijas izredzēm. "Grūti prognozēt," viņa saka, bet vienlaikus izsaka cerību, ka partija neizšķīdīs. 7. martā plānotajā sapulcē gan viņa piedalīšoties. Viņa arī uzsver, ka diez vai ir leģitīmi 12. decembra sapulces lēmumi, jo tās sasaukšanā bijuši vērojami virkne pārkāpumu. Neprecizitātes sakārtot aicinājis arī Uzņēmumu reģistrs.
Atgriežoties vēl pie naudas temata, Zaļakmentiņa saka, ka viņai kā revīzijas komisijas loceklei bijusi iespēja detalizētāk sekot līdzi partijas tēriņiem priekšvēlēšanu kampaņā, un tagad viņa tos raksturo kā haotiskus. "Man bija svarīgi, lai ir lietderība," saka partijas aktīviste un cer, ka KNAB veiks izvērtējumu. Nauda gan, viņasprāt, neesot vienīgais nesaskaņu iemesls. Vēl jau arī tikusi aizmirsta partijas programma. Kā tas izpaužas? Vai partijai būtu jāiet prom no valdības? Precīzas atbildes Zaļakmentiņai, kura ir arī Saeimas deputāta Ivara Pugas palīdze, nav, taču viņai nav patikuši "šī te mūžīgā "sarunāšana"". "Ir nepareizi atbalstīt priekšlikumus tikai tāpēc, ka koalīcija [tā saka]," viņa paskaidro.
Tikmēr Atis Zakatistovs, par kura izslēgšanu no partijas gan šaubu nav, saviem bijušajiem biedriem novēl visu to labāko. "Partijai kopš sākta gala ir bijusi liela iesaiste Facebook. Un bieži lietas nestas uz āru. Partija veidojās tādā romantiskās demokrātijas stilā, bet šādā stilā ne vienmēr pietiek laika skaidrot, kā likumus pieņem," viņš tagad min partijas bardaka cēloņus. Pašam par savu politisko nākotni gan secinājumus izdarīt vēl esot pāragri – šobrīd esot daudz darba Finanšu ministrijā, kur viņš ir parlamentārais sekretārs. Atsevišķi koalīcijas partneri gan uzdevuši jautājumu, vai tas tā ir labi, ka šīs tik atbildīgās ministrijas parlamentārais sekretārs ir bezpartejisks. Pats Zakatistovs tajā briesmas pagaidām neredzot. Viņaprāt, tas ir ne vien politisks, bet arī profesionāls amats, un profesionalitāte viņam esot.
Jo vieno tik nauda
Savukārt partijas dibinātāju Artusu Kaimiņu SestDiena attālinātā sarunā satiek automašīnā. Deputāts gan, gods kam gods, piestāj stāvvietā, lai raksta tapšana neapdraudētu satiksmes drošību Rīgā.
Kā viņš tagad skatās, ko pats ir radījis? Vai patīk? Tagad sajūtas esot divējādas. Sākumā viņš to esot darījis ar tīru sirdsapziņu. Svarīgi esot bijis nepieļaut Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un komunistu nonākšanu koalīcijā. "Es vienmēr esmu teicis, ka [Aivars] Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime, taču, lai vai kā tu skaties, esošās partijas vienmēr ir bijušas ar viņu kaut kādā sasaistē. Tāpēc bija jātaisa kaut kas pašam savs," viņš tagad saka. Komunistu kārts esot nosargāta, lai gan Kaimiņš vēlāk uzzinājis, ka Atis Zakatistovs ir sabijis arī komjaunatnē. Taču attieksme pret ZZS mainījusies, tiklīdz tolaik samērā lielā KPV LV frakcija nonākusi Saeimā. Viņš tagad atgādina, ka KPV LV ministri ir vienīgie, kas tikušies ar Lembergu. Arī Kaimiņš tagad ir saskāries ar vēlētāju neizpratni par ciešo sazobi ar valdošo koalīciju, taču tas, viņaprāt, bija jādara tieši tādēļ, lai nepieļautu ZZS atgriešanos koalīcijā.
"Visi tie, kas nonākuši Saeimā uz manas personības rēķina, tagad ir ļoti svarīgi, viņiem ir statuss un darbs, pelna naudu. Kas tālāk ar šo organizāciju notiks? Es nezinu, bet diez vai esošie KPV LV biedri lasa SestDienu, līdz ar to man ir lieki teikt: lūdzu, nākamajā sapulcē nobalsojiet par partijas pašlikvidēšanos!" Vai Kaimiņš piekrīt, ka problēmas sākušās līdz ar valsts naudas uzrašanos? Problēma neesot vienkārši nauda, viņš uzsver, arī citām partijām taču ir pieejams valsts finansējums. "Problēma ir tā, ka vienīgais, kas šos cilvēkus ar tik atšķirīgiem uzskatiem tur kopā, ir šis te partijas finansējums," vērtē deputāts. "Nākotnes tur nav! Nosaukumu var mainīt, cik grib!"
Žēlojos, ka būtu vismaz skaistu, kaut bezjēdzīgu kampaņu veidojuši, taču Kaimiņš rosina nākamo partijas sapulci tad rīkot Rundāles pilī – būšot lētāk. «Tur ir kultūras dvesma, vēsture, tur ir rožu dārzs, un tas noteikti būtu arī lētāk nekā viņu attālinātās biedru sapulces, ko viņi tagad sasauc par 4000 eiro, manuprāt,» vēl piebilst politiķis. Pašvaldību vēlēšanās gan, viņaprāt, partija vēl aktīvi iesaistīšoties, jo tā taču arī ir iespēja tērēt naudu. Vēlreiz un vēlreiz atgriežoties pie jautājuma par to, Kaimiņš tomēr sarunas nobeigumā atzīst: «Man ir kauns!» Taču, vērtējot to, vai partija piedalīsies arī Saeimas vēlēšanās, Kaimiņš atgādina, ka precinieki jau jājot. «Tie, kuriem tādas naudas nav, tie vēlas ar šādu partiju sadraudzēties un iet uz vēlēšanām!» piebilst politiķis.
Nu ko – lūkosim, kas tad politiskajā sirdslietu aģentūrā notiks nākotnē. Un pirmos secinājumus gan jau varēsim izdarīt pēc kārtējās biedru sapulces.