Līdz šim Dienvidaustrum āzijas salu valsts Filipīnu vārds pasaulē biežāk izskanējis saistībā ar leģendārā boksa meistara Menija Pakjao kārtējām uzvarām, tomēr pēdējos mēnešos visvairāk apspriestais filipīnietis ir Rodrigo Duterte. Viņš tikai jūnijā sēdās Filipīnu prezi denta krēslā, bet jau ir paspējis izraisīt vairākus diplomātiskos skandālus, pie mēram, veltot rupjus vārdus Romas pāvesta un ASV prezidenta mātēm. Tomēr paša zemē un ārvalstīs vairāk tiek ap spriests Dutertes izvērstais nežēlīgais karš pret narkotikām, kas ir prasījis jau vairāku tūkstošu cilvēku dzīvību. Politiķim pārmet, ka viņš ir mudinājis uz linča tiesu, atļaujot nogalināt un ieslodzīt cilvēkus bez objektīvas izmeklēšanas un tiesas. Pats prezidents ir dziļā neizpratnē, kāpēc viņu vaino cilvēktiesību neievērošanā, jo, viņaprāt, noziedznieki nav cilvēki. Duterte pēc pārliecinošās uzvaras vēlēšanās maijā brīdināja, ka viņa sešus gadus ilgā prezidentūra būs "asiņaina". Pagaidām viņš savu solījumu ir turējis.
Noper zaglēnus
71 gadu vecais Duterte nāk no Filipīnās pazīstamas politiķu dinastijas – viņa tēvs ieņēmis pilsētas mēra un provinces gubernatora amatu, savukārt tēva brālis un brālēns savulaik vadījuši valsts otru lielā ko pilsētu Sebu. Jurista izglītību ieguvušais Duterte 1986. gadā tika apstiprināts par Filipīnu trešās lielākās pilsētas Davao vicemēru, savukārt 1988. gadā kļuva par mēru. Šajā amatā politiķis ar pārtraukumiem nostrādāja kopā 22 gadus, kļūstot par vienu no Filipīnās visilgāk valdījušajiem pilsētu mēriem. Viņš ticis ievēlēts arī Filipīnu parlamentā.
Nākamais prezidents ieguva slavu, sevis pārvaldītajā pilsētā apkarojot Filipīnās ļoti izplatītās problēmas – noziedzību, korupciju un bruņotos nemierniekus. Dutertes valdīšanas laikā Davao kļuva par vienu no drošākajām pilsētām 100 miljonu iedzīvotāju lielajā valstī. Viņš to panāca, pilsētā izveidojot visus ārkārtas dienestus apvienojošu reaģēšanas centru, ko var sazvanīt pa trīsciparu telefona numuru, izskaužot policistu korupciju un alkohola lietošanu darbalaikā, aizliedzot alkohola tirdzniecību naktīs un ieviešot striktus ātruma ierobežojumus.
Tajā pašā laikā Duterte likuma un kārtības uzturēšanai pilsētā izmantoja arī ļoti diskutablas metodes. Amerikāņu iz devums Time 2002. gadā rakstīja, ka reizēm Duterte pats personīgi Davao mērijā nopēris puišeļus, kas bija pieķerti kabatzādzībās. Ar viņa ziņu pilsētā tika izveidotas bruņotas iedzīvotāju patruļas, kurām bija jāpalīdz likumsargiem nodroši nātkārtību ielās. Drīz vien patruļas kļuva par "nāves brigādēm", kas varēja nogalināt ikvienu, ko uzskatīja par draudu sabiedrībai. Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch (HRW) 2009. gadā ziņoja, ka vairākums no viņu upuriem ir par narkotiku tirdzniecību aizdomās turētie, sīkie blēži un klaiņojoši bērni, kas varēja būt saistīti ar ielu bandām.
Visu rakstu par Filipīnu prezidenta Rodrigo Dutertes asiņaino politiku lasiet žurnāla SestDiena 16.-22.septembra numurā.