Drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ilgstoši neitralitāti saglabājušās Ziemeļvalstis Zviedrija un Somija pieņēma lēmumu par pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei. Jau iepriekš starp šīm valstīm bija vienošanās, ka šāda veida darbības tās abas veiks tikai kopīgi, tādēļ pieteikums dalībai NATO tika iesniegts vienā dienā – 2022. gada 18. maijā. Nedz Stokholmai, nedz Helsinkiem nebija un nav nekādu problēmu ar atbilstību NATO politiskajiem vai militārajiem standartiem, tostarp iepriekšējās ciešās militārās sadarbības dēļ, un tika uzskatīts, ka abu valstu iestāšanās ritēs raiti un prasīs apmēram pusgadu vai nedaudz ilgāk. Galvenie risināmie jautājumi bija nevis militāri tehniskie, bet gan juridiskie – Zviedrijas un Somijas kandidatūras vispirms bija jāakceptē alianses vadībai, pēc tam tās bija jāatbalsta visām esošajām dalībvalstīm saskaņā ar tajās spēkā esošajām procedūrām, bet pēc tam jāparaksta dalības vienošanās.
Par negaidītu vai vismaz nenovērtētu šķērsli ceļā uz Zviedrijas ātru pievienošanos aliansei kļuva Turcija.
TURCIJAS ZELTA KĀRTS
Ka starp Ziemeļvalstīm, un jo īpaši Stokholmu, un Ankaru pastāv saspīlētas diplomātiskās attiecības Zviedrijas ilggadējā atbalsta Kurdistānas Strādnieku partijai (PKK) dēļ, kuru Turcija uzskata par teoristisku organizāciju (un kuras biedri cīņā pret Turcijas valdību arī regulāri izmanto teroristiskas metodes), nekad nav bijis nekāds noslēpums. Tostarp zināms bija arī fakts, ka Zviedrija regulāri atsaka Turcijas prasībām izdot tai Zviedrijā patvērumu radušos PKK kaujiniekus un biedrus.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14.-20. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!