Atskatoties droši var teikt, ka Krievijas 2014. gada avantūra Krimā pārsteidza Rietumu pasauli nesagatavotu. No starptautisko attiecību viedokļa Krimas aneksija risinājās uz naža asmens – Krievijas aktivitātes nosaukt par pilnvērtīgu karu būtu pārspīlēti, taču bija skaidrs, ka tā arī nav miermīlīga diplomātiska sacensība. Krievija bija atradusi Rietumu veidotās drošības sistēmas būtisku nepilnību – Krievijas Federācijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka Valerija Gerasimova 2013. gada raksts, kurā stāstīts par "nelineāro karadarbību", pēc 2014. gada Rietumu vidē eksplozīvi popularizēja tā saucamo Gerasimova doktrīnas konceptu. Šajos apstākļos tādas frāzes kā "nekonvencionālā karadarbība", "hibrīddraudi" un "karš pelēkajā zonā" kļuva par populārāko drošības ekspertu diskusiju avotu, neraugoties uz to, ka praksē pilnīgas izpratnes par šo terminoloģiju joprojām nav.
Taču Krievijas īstenotā aneksija un tam sekojošās "zaļo cilvēciņu" aktivitātes Donbasā un Luhanskā tik veiksmīgi manevrēja ap diplomātiskajiem šķēršļiem, ka principā Krievijas spējas iesaldēt un atkausēt konfliktus Ukrainā, Sīrijā un citur radīja nesodāmības iespaidu, kura tiešs rezultāts vēlāk bija atklāts Krievijas pilna mēroga militārs uzbrukums Ukrainai 2022. gadā.
Reāls kara sākums 2022. gadā šo apziņu apvērsa otrādi. Krievija no valsts, kuras radītie draudi lielākoties ir saistīti ar "krievu pasaules" eksportu, iejaukšanos vēlēšanu procesos un nekonvencionāliem draudiem Baltijas austrumu robežai, pēkšņi pārvērtās par reālu konvencionālu draudu. Neraugoties uz sākotnējiem paredzējumiem par Krievijas ekonomisko, militāro vai politisko sabrukumu, Krievijas spēja pārbūvēt savu sabiedrību, ekonomiku un bruņotos spēkus ilgstošam un asiņainam militāram konfliktam ir pārsteigusi daudzus ekspertus. Šādos apstākļos bažas un pat panika Rietumeiropas valstīs, kuras "miera dividenžu" maksājumos 30 gados bija gandrīz pilnīgi atbruņojušās, ir novērsušas uzmanību no Krievijas nekonvencionālajām spējām.
Lielbritānijas Karaliskais apvienoto dienestu institūts (Royal United Services Institute, RUSI) jau 2023. gada martā publicēja ziņojumu par Krievijas nekonvencionālajām operācijām Ukrainā no 2022. gada februāra līdz 2023. gada februārim, lielākoties koncentrējoties uz Krievijas Federālā drošības dienesta aktivitātēm, kuru mērķis bija sagatavot pamatus veiksmīgai Krievijas bruņoto spēku operācijai Ukrainā, un šo aktivitāšu sekām nākamā gada laikā. 2024. gada februārī domnīca publicēja nākamo pētījumu, kas šoreiz fokusējās uz Krievijas izlūkdienestu aktivitātēm ārpus karadarbības Ukrainā. Lai gan pašlaik Krievija šķietami vairāk koncentrējas uz konvencionālajām aktivitātēm Ukrainā, šīs valsts stratēģiskā doktrīna nosaka, ka konvencionālais un nekonvencionālais iet roku rokā, – uzsver domnīcas pētnieki. Paralēli karam Ukrainā Krievija mēģina destabilizēt situāciju Āfrikā, lai iegūtu kontroli pār tās resursiem, panāktu ietekmi Tuvajos Austrumos un sev labvēlīgu politisko lēmumu pieņemšanu rietumvalstīs.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 11. - 17. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!