Krievijas revanšisms un ekspansionisms un ASV prezidenta Donalda Trampa rezervētā attieksme pret NATO satrauc Eiropu, kuras drošība pēc Otrā pasaules kara ir bijusi atkarīga no amerikāņu militārā atbalsta. Tāpēc pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par nepieciešamību vairot Eiropas militārās spējas, lai krīzes brīdī nebūtu jāpaļaujas tikai uz ASV labvēlību. Francijas prezidents Emanuels Makrons uzskata, ka kontinentam ir vajadzīgi savi bruņotie spēki, lai Eiropa spētu stāties pretī visdažādākajiem izaicinājumiem. Viņam piekrīt arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Taču ne visi Makrona ideju par vienotu Eiropas armiju uzņem ar entuziasmu, jo vairākums valstu aizsardzību uzskata par savu nacionālo prerogatīvu.
Jāpaļaujas uz sevi
Pēc Krievijas 2014. gadā īstenotās militārās zibensoperācijas, kuras laikā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, un Kremļa apbruņoto un finansēto grupējumu uzšķiltās karadarbības Austrumukrainā Eiropai par vienu no galvenajām prioritātēm kļuva aizsardzība, kam pēc aukstā kara beigām nebija atvēlēta pienācīgā uzmanība. Kopš tā laika NATO ietilpstošās Eiropas valstis ir apņēmušās palielināt izdevumus aizsardzībai, atvēlot tai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, ko jau patiesībā paredz alianses vadlīnijas, un kontinentā regulāri notiek plašas militārās mācības, kurās sabiedrotie trenē savas spējas aizstāvēties iespējamā uzbrukuma gadījumā.
Taču kopš Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā transatlantiskās attiecības politiskajā līmenī ir kļuvušas saspīlētākas, jo viņš regulāri vārdiski uzbrucis sabiedrotajiem Eiropā. Viņiem bieži ir bijis jāuzklausa Baltā nama saimnieka pārmetumi, ka pārāk maz tērē savai aizsardzībai un paļaujas tikai uz to, ka nepieciešamības gadījumā amerikāņi steigsies palīgā. Tramps arī vairākkārt ir paziņojis, ka NATO ir "novecojusi organizācija". Turklāt ASV virspavēlnieks ilgstoši izvairījās paust skaidru atbalstu NATO līguma 5. pantam, kas definē, ka uzbrukums vienai vai vairākām alianses dalībvalstīm ir uzskatāms par uzbrukumu visai aliansei.
Krievija no vienas puses un Tramps no otras puses piespieduši Eiropu beidzot domāt par paļaušanos uz saviem spēkiem. Par to pirmā publiski pērn pēc G7 valstu sanāksmes, kurā debitants Tramps konfliktēja ar pārējo valstu līderiem, paziņoja Vācijas kanclere Merkele. "Laiki, kad mēs pilnībā varējām paļauties uz citiem, ir pagājuši," toreiz sacīja kanclere. "Eiropiešiem pašiem ir jālemj savs liktenis."
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 23. - 29. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
zvirbulēns
utt
reptilis