Attēls ar nedzīva bērna ķermenīti, kas guļ izskalots jūras krastā, pērn septembrī nonāca daudzu pasaules laikrakstu pirmajās lapās. Mirušais bija trīs gadus vecais sīriešu zēns Alans Kurdi, kurš bija noslīcis, kad viņa ģimene pārpildītā laivā mēģināja šķērsot Egejas jūru, lai nonāktu Eiropā. Traģiskajā ceļojumā dzīvību zaudēja arī viņa piecgadīgais brālītis un mamma. Foto ar mirušo Alanu un stāsts par viņa ģimenes traģisko likteni daudziem eiropiešiem bija kā spēcīgs sitiens pakrūtē un piespieda politiķus darīt vairāk, lai palīdzētu tūkstošiem cilvēku, kas bēg no kara, represijām un galējas nabadzības, un iepriekš pret migrantiem naidīgi mediji kļuva iecietīgāki. Eiropas valstu līderi pat vienojās par 160 tūkstošu patvēruma meklētāju pārvietošanu no migrācijas krīzes vissmagāk skartajām valstīm – Grieķijas un Itālijas.
Tomēr pēc pērn novembrī Parīzē un šogad martā Briselē notikušajiem terora aktiem arvien biežāk izskanējis arguments, ka migrācija ir saistīta ar terorismu, tāpēc daudzas valstis, aizbildinoties ar draudiem drošībai (un arī kultūrai), pielikušas lielas pūles, lai atturētu migrantus un patvēruma meklētājus no vēlmes ierasties Eiropā, nevis lai palīdzētu viņiem. Pavasarī Balkānu valstis slēdza savas robežas, bet Eiropas Savienība (ES) vienojās ar Turciju par migrantu atpakaļnosūtīšanu. Tas ir devis rezultātus, jo šogad Eiropā ieradušies daudz mazāk migrantu nekā 2015. gadā. Tajā pašā laikā 2016. gads kļuvis par nāvējošāko Vidusjūrā, kas ir migrantu visbiežāk izmantotais un bīstamākais maršruts uz Eiropu.
Tik slikti nav bijis
Pagājušajā gadā Eiropa pieredzēja lielāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara. Kontinentu pa sauszemi un jūru sasniedza vairāk nekā miljons cilvēku – pārsvarā no kara plosītās Sīrijas, Afganistānas un Irākas. Vairākums no viņiem Eiropā ieradās pa Vidusjūru, izmantojot cilvēku kontrabandistu sagādātas laivas, kas nav piemērotas garākiem kuģojumiem. 2015. gadā bīstamais ceļojums izrādījās liktenīgs vismaz 3770 cilvēkiem, vēsta Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM). Vēl gandrīz 35 tūkstoši Eiropā ieradās pa sauszemi caur Turciju.
2016. gadā migrācijas straume ir ievērojami samazinājusies. Līdz 23. novembrim Eiropā bija nonākuši gandrīz 369 tūkstoši cilvēku, no kuriem 23 tūkstoši uz šejieni atceļoja pa sauszemi, savukārt vairāk nekā 345 tūkstoši – pa Vidusjūru. Aptuveni ceturtā daļa no ieceļotājiem ir sīrieši, kuri masveidā turpina pamest dzimteni tur notiekošās karadarbības dēļ. Nospiedošs vairākums migrantu nonākuši divās valstīs – Grieķijā (vairāk nekā 174 tūkstoši) un Itālijā (gandrīz 169 tūkstoši).
Diemžēl šajā gadā Vidusjūrā dzīvību zaudējuši līdz šim nepieredzēti liels skaits migrantu. IOM pagājušajā nedēļā ziņoja, ka 2016. gadā Vidusjūrā gājuši bojā vai bez vēsts pazuduši jau 4663 cilvēki. "Tik slikti nav bijis nekad iepriekš," norādījis ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) pārstāvis Viljams Spindlers. "Pagājušajā gadā tika reģistrēts viens nāves gadījums uz katriem 269 atbraukušajiem, savukārt 2016. gadā iespējamība aiziet bojā ir pieaugusi līdz vienam uz astoņdesmit astoņiem."
Migrantu plūsmas uz Eiropu ievērojamam kritumam ir divi nozīmīgi faktori. Pirmkārt, Balkānu reģiona valstu martā pieņemtais solidārais lēmums slēgt savas robežas pēc tam, kad pērn pa tā dēvēto Balkānu migrācijas ceļu Rietumeiropā nonāca gandrīz miljons cilvēku. Otrs galvenais iemesls ir ES un Turcijas martā panāktā pretrunīgā vienošanās, kas paredz, ka Turcija uzņems atpakaļ ikvienu migrantu, kurš, nelikumīgi šķērsojot Egejas jūru, ir nonācis Grieķijā. Apmaiņā pret to ES Turcijai piedāvāja finansiālu palīdzību un apsolīja atsākt sarunas par valsts uzņemšanu blokā. Vienošanās gan ir nopietni apdraudēta, jo kopš jūlijā notikušā neveiksmīgā militārā apvērsuma mēģinājuma Turcijā ir pasliktinājušās Ankaras un Briseles attiecības. ES kritizējusi Turcijas valdību par izvērstajām "raganu medībām" pēc apvērsuma mēģinājuma, un pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments juridiski nesaistošā balsojumā atbalstīja ierosinājumu iesaldēt iestāšanās sarunas ar Turciju. Uz to Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atbildēja ar draudiem atvērt robežas desmitiem tūkstošiem migrantu, kas nepacietīgi gaidot iespēju doties uz Eiropu. Turcijā atrodas aptuveni 2,7 miljoni bēgļu un patvēruma meklētāju, pārsvarā no Sīrijas un Irākas.
Nonāk verdzībā
Lai arī ES un Turcijas vienošanās ir palīdzējusi dramatiski samazināt nelikumīgus migrantu pārvadājumus Egejas jūrā, cilvēku kontrabandisti turpina izmantot citus ceļus, lai nogādātu savus "klientus" Eiropā. Pašlaik par noslogotāko un nāvējošāko migrācijas ceļu kļuvusi Vidusjūras centrālā daļa, pa kuru nelegālie migranti no Lībijas dodas uz Itāliju.
Iepriekš kontrabandisti pārsvarā izmantoja lielas zvejnieku laivas, kas var būt aprīkotas ar navigācijas un sakaru iekārtām, savukārt tagad viņi ir mainījuši taktiku un pārgājuši uz kuģošanai daudz nepiemērotākiem peldlīdzekļiem, piemēram, nelieliem piepūšamiem gumijas plostiem, kurus ir grūtāk pamanīt – jo īpaši naktīs un sliktos laikapstākļos. Šī iemesla dēļ Lībijas piekrastē un Vidusjūrā patrulējošajiem militārajiem un palīdzības kuģiem ir grūtāk veikt glābšanas darbus, jo nereti palīdzība var būt nepieciešama vienlaicīgi vairākām laivām. "Glābšanas operācijas ir kļuvušas par sava veida sacīksti jūras kapsētā, tāpēc mūsu kuģi ir nespējīgi glābt cilvēkus no nāves," apgalvo palīdzības organizācija Ārsti bez robežām. Pienākušas arī ziņas, ka bruņoti cilvēki, kuri atradušies uz Lībijas krasta apsardzes kuģiem, kam vajadzētu palīdzēt glābšanas darbos, uzbrukuši vairākām migrantu laivām.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnāla SestDiena numurā!
Vārds
nu nu
Vārds