Bēgļi Zviedrijā: Atver robežas un sirdi

Zviedriju mēdz saukt par migrantu sapņu zemi, to pierāda arī skaitļi, piemēram, pērn, pateicoties cilvēku plūsmai, iedzīvotāju skaits tur pieauga par 103 662 cilvēkiem. Lai gan, salīdzinot ar citām valstīm, Zviedrijas valdības atbalsts jaunpienācējiem ir visai dāsns, daļa vietējo to tik un tā uzskata par nepietiekamu un ir gatavi ziedoties paši. Sabiedrības iniciatīvām nav robežu, daži ieceļotājus aicina vakariņās, citi palīdz atrast darbu, vēl kādi gatavi pat pārdot savu spēkratu, lai par iegūto naudu mācītu migrantiem valodu. Zīmīga sakritība – Stokholmas lidostā sagaida taksometra vadītāja ar lakatā tītu galvu, kura pirms vairākiem gadiem atceļojusi no Somālijas un lauzītā angļu valodā tagad apgalvo, ka viņa "very love Sweden" ("ļoti mīl Zviedriju" angļu val.).

Lai gan zviedri jau pieraduši pie migrantu plūsmām, jaunus izaicinājumus nesa bēgļu krīze Eiropā. Kā norāda organizācijas Esiet sveicināti, bēgļi pārstāve Tīna Morada, valdība nebija gatava tik straujam cilvēku pieplūdumam. Lielas problēmas bēgļiem sagādājot tieši pienācīgas dzīvesvietas atrašana.

"Kāpēc lai bēgļi nedzīvotu normālos dzīvokļos, nevis masu patversmēs?" viņa jautā. Lai palīdzētu risināt konkrēto problēmu, dibināta arī šī organizācija. Tās princips ir vienkāršs – ikviens iedzīvotājs, kuram ir brīva istaba, var reģistrēties speciāli šim nolūkam izveidotā portālā. Tālāk organizācijas dalībnieki brīvprātīgo saved kopā ar bēgli, kuram vajadzīga pajumte. "Rezultātā ieguvēji ir abas puses – bēgļi saņem pienācīgu izmitināšanu, labāk iemācās valodu un pielāgojas jaunajai videi, savukārt cilvēks, kas dalās ar platību, iepazīst citu kultūru un palīdz grūtībās nonākušajam," spriež Tīna.

Mājokļa īpašnieks var pats izlemt, vai un cik lielu noteikt istabas īres cenu. Arī tas, uz cik ilgu laiku tiks sniegta pajumte, paliek paša īpašnieka ziņā, taču organizācijas noteiktais minimālais periods ir trīs mēneši.

Tā kā organizācija darbojas vairākās pilsētās un valstīs, nav konkrētu datu, cik cilvēkiem tā jau ir palīdzējusi atrast mājvietu, taču Tīna apgalvo, ka skaits pavisam noteikti neesot mazs: "Mēs esam pārliecināti, ka bēgļi nav nosodāmi un izslēdzami no sabiedrības. Tā vietā mums viņiem jāpiedāvā silta uzņemšana. Sakot "Esiet sveicināti, bēgļi", mēs varam veidot daudz humānāku viņu uzņemšanas kultūru."

Visu rakstu par to, kā atbalstu bēgļiem sniedz Zviedrijas iedzīvotāji, lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!