Uldim Augulim, protams, arī pašam ir gadījusies situācija, kad, braucot pa Latviju, gribas nolamāties par to, ka klājums zem riteņiem nav tajā labākajā situācijā. Ko darīt?
Ceļi šobrīd esot būtiskākā Satiksmes ministrijas darbības joma.
"Mūsu prioritāte ir ceļi," noskaita ministrs, kura darbadiena aizrit mājā, kurā "dzīvo" divas iestādes – Satiksmes ministrija un a/s Latvijas valsts ceļi (LVC). Droši vien teju katram gan ir viedoklis, ko šī prioritāte nozīmē dabā. Jo īpaši pavasarī, kad, ziemai atkāpjoties, dažāda seguma ceļi var piedalīties konkursā par sliktākajiem ceļiem Ziemeļaustrumeiropā.
Mainās gan cilvēku dzīvesvietas, gan ceļu noslodze
Eksperti saka, ka Latvijā ceļu esot par daudz. Iespējams, valstij no daļas ir jāatsakās un jāatdod tie pašvaldību ziņā, kas tos varētu apsaimniekot efektīvāk. Ministrs gan tajā piedāvā mainīt akcentus. "Vai visi ceļi, kas Latvijā ir, jāuztur atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem vai tomēr kaut kas būtu jāmaina?" vaicā Augulis un atgādina, ka mainās gan cilvēku dzīvesvietas, gan ceļu noslodze. Tāpēc diskusijas, kuri ceļi būtu jāuztur valstij, kuri pašvaldībai, kuri, piemēram, Latvijas valsts mežiem vai vēl kādam citam, ir priekšā un droši vien krietni ievilksies vēl nākamajā simtgadē.
Pašreizējos ceļus neviens nost nejaukšot, taču, ministraprāt, arvien aktuālāks būs jautājums, kādā līmenī un kas tos uzturēs. Tāpēc Satiksmes ministrija kopā ar LVC veikusi kopējo ceļu inventarizāciju. Tika analizētas kravas un sabiedriskā transporta plūsmas, arī mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš konkrētās adresēs – no tā esot iespējams redzēt, kuros reģionos patlaban attīstās uzņēmējdarbība. Tāpat būtisks jautājums, veicot ceļu inventarizāciju ir izmaiņas skolu tīklā. Pēc šo kritēriju izpētīšanas varēs arī lemt, kurus ceļus no pašvaldības pārņemt valstij, kurus turpmāk gudrāk būtu apsaimniekot pašvaldībai. Šis izvērtējums ir pabeigts oktobrī, savukārt informatīvais ziņojums valdībai tiks iesniegts līdz gada beigām.
Kā risināt politiskā lobisma problēmu, kad katrs, kam ir ietekme, var panākt sava ceļa "ātrāku risinājumu"? Ministrs šādu problēmu gan neatzīst, jo lēmumi par ceļu remontdarbiem tiekot pieņemti, balstoties uz noteiktiem kritērijiem. "Kopš esmu bijis ministrs, nav būvēti ceļi uz ezeriem vai viesu namiem, kuri citādi nebūtu prioritāšu sarakstā," uzsver Augulis. Viņš ir skeptisks pret ceļu būves iespējamību vien politiskas ietekmes dēļ un noliedz, piemēram, versiju, ka autoceļa uz Sēnīti pabeigšana tika pārtraukta, lai finansējumu pārvirzītu ceļam Rīga–Ventspils. "Daudzi politiķi, jo sevišķi [eksprezidents Valdis] Zatlers, nesaprata, ka mēs Kohēzijas fonda līdzekļus nevaram ieguldīt citur kā tikai TEN-T tīklā [ES transporta pamattīkls]." Šajā tīklā ietilpst arī ceļi, piemēram, uz Ventspili un Liepāju.
Ja kāds no ceļiem pēc ziemas ir kritiskākā stāvoklī, protams, tas būs prioritārs
Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.–2020. gadam arī paredzēja autoceļa Rīga–Ērgļi (P4) atjaunošanu, projektēšanas darbus sākot 2015. gadā, savukārt būvdarbiem būtu bijis jābūt pabeigtiem 2018. gadā. Kāpēc tas no plāna izkrita? Atbilde ir gluži prognozējama – resursu trūkums. Vēl arī būtisks ir ceļu pašreizējais stāvoklis. "Ja kāds no ceļiem pēc ziemas ir kritiskākā stāvoklī, protams, tas būs prioritārs," skaidro ministrs.
Tātad programmas un plāni patlaban nav nekas akmenī iecirsts. Ministrs gan gribētu, ka pēc inventarizācijas ceļu programma tiktu apstiprināta arī Ministru kabinetā, lai, mainoties valdībām, plāni nemainītos. Vecpiebalgas ceļa gadījums gan pierāda, ka kaut ko mainīt ir arī sabiedrības spēkos. To atceras arī Ropažu novadā. Pašvaldība rakstīšot vēstuli lēmumu pieņēmējiem, vākšot iedzīvotāju parakstus. Ar vienu vārdu sakot, esot gatavi aktīvai rīcībai. Ministrs piekrīt, ka ceļu būvē izmaiņas var ieviest arī sabiedrības aktivitātes, taču – vai tā ir vispareizāk, viņš šaubās un saka: "Latvijā ir daudz tādu ceļu posmu, kur remonts prasījās jau vakar, taču visus šos 25 gadus mums ir bijis par maz finansējuma." Izņēmums bijis laiks, kad bija pieejams ceļu fonds, – tad bijis iespējams darbus labāk plānot.
Kolēģi no LTV raidījuma De facto bija pieķēruši kādu būvuzraudzi, kas vienlaikus strādā sešos dažādos objektos, arī Rīgas centrā, Valdemāra ielā, par ko daudziem noteikti ir viedoklis. Ja vien šis nav stāsts par parasto melošanu vai krāpšanos, varbūt esam tuvu Latvijas nokijai, jo konkrētā speciāliste noteikti zina, kā diennaktī atrast vairāk nekā 24 stundas. Augulis atzīst, ka šis gadījums viņu patiesi sarūgtinājis, jo konkrētā būvuzraudze strādājusi arī kādā objektā, kura nosacījumi paredzēja, ka būvuzraugam tas ir vienīgais. Pašvaldībai vai valstij būtu jāseko līdzi darbinieku stundu uzskaitei, un, ja līgumsaistības netiek pildītas, jāseko soda sankcijām, uzsver ministrs.
Vai Lietuvā un Igaunijā ceļu situācija ir labāka? "Nosacīti. Ja mēs skatāmies būvniecību, tad kvalitātes prasību ziņā mēs, iespējams, esam stingrāki." Ministrs iedziļinās vēl citās niansēs, taču sajūtas, kas rodas, braucot pa Latvijas un kaimiņvalstu ceļiem, normatīvos aktus, procesus un kopiju skaitu projekta sagatavošanas mapē neietekmē. Vēl joprojām Igaunijā automašīnas aizmugurē snauduļojošs pasažieris, visticamāk, pamodīsies, iebraucot Latvijā. Šeit gan Augulis iebilst un saka: "Nu jau tūlīt tas mainīsies, jo līdz 2020. gadam mēs būsim visus pierobežas ceļus sakārtojuši un izveidojuši to valsts vizītkarti."
Kopā savelkot, ir svarīgi, ka oktobrī pabeigta pieminētā Latvijas ceļu inventarizācija, kas būšot par pamatu tālākiem plāniem un darbiem. Dzīve nākamajā simtgadē līdz ar to varbūt neuzlabosies, taču varēšot efektīvāk izmantot resursus. Ministrs sola, ka līdz 2020. gadam visi valsts galvenie autoceļi būs savesti kārtībā. Taču pirms ļaušanās sapņiem der atcerēties, ka šobrīd visu Latvijas ceļu savešanai kārtībā būtu nepieciešami ap 4 miljardiem eiro.
Zīmējums: Gatis Buravcovs
Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.