Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Joprojām nav skaidrības, kā risināt bērnudārzu rindu problēmu

Tūkstošiem vecāku Latvijā ar bažām gaida 31.decembri. Pēc pāris mēnešiem noslēgsies ne tikai 2015.gads, bet arī valsts atbalsts bērniem, kam nav vietas pašvaldības bērnudārzos. Taču jaunā atbalsta metodika vēl klejo pa valdības gaiteņiem.

Valdība nesen lēma, ka izmaksas par bērnu pieskatīšanu privātā bērnudārzā vai pie aukles, sākot ar nākamo gadu, gulsies uz pašvaldību pleciem. Līdztekus secināts, ka 2013.gadā aizsāktā valsts atbalsta programma pirmsskolas izglītības un bērnu aprūpes pieejamības problēmu risināšanai savu mērķi nav sasniegusi, jo rindas uz vietām pašvaldības bērnudārzos nav zudušas. Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), uz savu kārtu pašvaldības bērnudārzos 2015.gada septembrī gaidīja vairāk nekā 8800 bērnu.

Tagad bērnu vecāki, privāto dārziņu vadītāji un pašvaldību darbinieki ar satraukumu gaida, kad VARAM izstrādās jaunu metodiku, kas noteiks kārtību, kādā aprēķinās izmaksas viena bērna izglītošanai pašvaldības bērnudārzā. Visi kā viens piekrīt, ka valstij nevajadzētu uzņemties pašvaldības rūpes, taču arī norāda, ka valsts cēlais žests trīs gadu garumā pārtapis teicienā: "Gribējām, kā labāk, sanāca - kā vienmēr."

Atbalsta programma aizsākās 2012.gada rudenī, kad 11.Saeimas deputāti parakstīja vienošanās protokolu par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm ar bērniem, kura rīcības plāns paredzēja, ka valsts sniegs palīdzīgu roku pašvaldībām, kurās bērni gaida rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Starp tām lielākoties bija Pierīgas novadi — Mārupe, Ķekava, Ikšķile, kā arī lielās pilsētas — Jelgava, Liepāja u.c.

Līdztekus lēmumam atbalstīt tika veikti grozījumi Izglītības likumā, kas noteica, ka pašvaldībām ir pienākums segt izmaksas ģimenēm, kuru bērniem nav vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, ieviešot principu «nauda seko bērnam». Pašvaldības, kurās vērojamas rindas uz valsts dārziņiem, arī norāda, ka godprātīgi pilda savus pienākumus, par katru privāto PII audzēkni mēnesī maksājot tādu summu, kas atbilst viena izglītojamā izmaksām pašvaldības dārziņā.

Ķekavas novada pašvaldība bērniem, kam netiek nodrošināta vieta pašvaldības dārziņā, līdzfinansē gaitas privātās pirmsskolas izglītības iestādēs, ik mēnesi atvēlot 161 eiro, kas atbilst viena pašvaldības PII audzēkņa izmaksām. Arī Siguldas novada pašvaldība līdzfinansē privātos bērnudārzus atbilstoši vidējām izmaksām par bērnu pašvaldības bērnudārzos, proti, 124 eiro mēnesī. Tāpat arī Jelgava, piešķirot privāto pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu vecākiem 112 eiro mēnesī. 

Rīgas mērs Nils Ušakovs pērn solīja, ka nākamais gads būs pēdējais, kurā mazajiem rīdziniekiem būs jāgaida rindā uz pašvaldības dārziņiem. Taču Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde ziņo, ka pašlaik rindā stāvētāju skaits vēl joprojām ir vairāk nekā tūkstotis. Vienlaikus pašvaldības dārziņos ir aptuveni 100 brīvu vietu. Vilde skaidro, kā radusies pretrunīgā situācija: «Iedomājieties, ja jūs dzīvojat Jaunciemā, bet brīva vieta ir Bolderājas bērnudārzā. Jūs savu bērnu turp vestu?» Brīvas vietas atrodamas dārziņos pie pilsētas robežām — Imantā, Jaunciemā.  

Kā liecina VARAM ziņojumā izklāstītās demogrāfiskās prognozes, bērnu skaits Pierīgas novados turpinās pieaugt. Tādējādi pieprasījums uz vietām dārziņos tikai palielināsies, tāpēc pašvaldībām ar skubu būtu jāsamazina jau esošās rindas.

Visu rakstu par problēmām, ko rada nepietiekamais vietu skaits bērnudārzos, lasiet žurnāla Sestdiena 30.oktobra numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Jau nobrieduši

Kopš Ukrainas kara sākuma Lāčplēša dienu un valsts svētkus atzīmēju savādāk. Ne tikai domas, arī sajūtas ir gluži citas. It kā pēkšņi mēs kā valsts būtu pieauguši. Un pēdējā laikā ko līdzīgu no apkār...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata