Neuzskata vairs par ķertu

Mākslīgais intelekts bieži vien saistās ar kinofilmām par robotiem, kas, intelektā apsteiguši cilvēci, kāro to iznīcināt vai paverdzināt. Karš starp cilvēkiem un mašīnām ir fantastika, bet mašīnas, kas spēj mācīties un apsteigt cilvēkus dažādas jomās, jau kļūst par ikdienu. Lai gan Latvija nevar lepoties ar miljardu lieliem ieguldījumiem, bieži vien izrādās, ka mūsu zinātnieki, savā nodabā darbojoties, nu jau ir sasnieguši un vietām pat apsteiguši lielvalstu speciālistus. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš ar komandu jau otro gadu pēc kārtas saņēmis  prestižo starptautisko apbalvojumu SemEval-2016. Nesen viņš godināts arī ar Eižena Āriņa balvu datorikā, kas pasniegta par praktisku ieguldījumu informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, un pats saka – tas priecē, jo viņu vairs neuzskata par ķertu.

Vai jūs tagad būtu gatavs sēsties pašbraucošā auto, lai pavizinātos pa Rīgas centru?

Tesla automašīnā jau tagad var nospiest pogu, un tā pati brauc, vismaz pa lielceļu. Es sēstos, bet sekotu līdzi, jo tehnoloģija vēl nav tik droša. Kaut gan jānorāda, ka dati liecina – Tesla ir pat drošāki auto, ja tos vada dators. Bet nu mums pie tā jāpierod. Tā vispār ir tāda interesanta problēma – programmētāji arī kļūdās, tāpat programmās ir kļūdas, programmētāji nekad neuzņemsies tādu atbildību, kā uzprogrammēt pašbraucošu auto, bet mēs neironu tīklam sakām: "Mācies!" Tur kļūdas procents būs vienmēr, un, kā mēs ar to sadzīvosim, tas būs interesants jautājums.

Tātad, jo vairāk šādu auto brauktu, jo mazāks būtu kļūdas procents?

Jā, dati un pieredze. Tagad Biķerniekos pašbraucošo automašīnu trase tiek organizēta, un man personīgi liekas, ka tieši auto būs tas, kur mēs ikdienā saskarsimies ar mākslīgo intelektu. Tas, ka roboti staigās apkārt, ir tāla nākotne. Mums, starp citu, viens students uzrakstīja maģistra darbu un uztaisīja mašīnu, kas pati brauc. Arī Latvijai ir lielas izredzes izrauties šajā interesantajā tēmā.

Tad jājautā, kas vispār īsti ir mākslīgais intelekts?

Tagad nu šķiet, ka varu uz to atbildēt – es mācu studentiem dziļās mašīnmācīšanas kursu, par neironu tīkliem. Tur mēs runājam par tā saucamo parasto mākslīgo intelektu un mākslīgo vispārīgo intelektu. Ar parasto mākslīgo intelektu saprot, ka dators spēj veikt kaut kādu cilvēka funkciju, piemēram, vadīt automašīnu vai atpazīt runu tikpat labi kā cilvēks. Vispārīgais mākslīgais intelekts nozīmē, ka dators visās jomās būs tikpat labs kā cilvēks. Tās jomas var pasniegt kā datorspēles: katra datorspēle ir kā šaura dzīves joma, ja dators šo jomu var spēlēt labāk nekā cilvēks, viņš ir jau noķēris cilvēku. Vispārīgais mākslīgais intelekts nozīmē, ka viņš varētu visas spēles spēlēt tikpat labi. Visa dzīve ir viena liela datorspēle.

Cik tālu esam no tādiem vispārīgā mākslīgā intelekta robotiem?

Mēs esam diezgan tālu. Bet tas, kas pašlaik notiek, par ko studenti ir sajūsmā, – mākslīgajam intelektam, ko mēs mākam uztaisīt, mēs uzrakstām vienu programmiņu, bet nezinām, kāda spēle datoram būs jāspēlē. Rakstot domā par vienu spēli, bet programma var iemācīties spēlēt arī citas. Mācās no piemēra un beigās iemācās. Tā cerība ir tāda, ka kādā brīdī uzrakstīsim tādu programmiņu, kas domāta tikai, lai vadītu auto, bet tā varēs veikt arī kaut ko citu. Kad tas notiks, tā jau ir minēšana, bet progress ir ļoti straujš.

Visu interviju lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!