Kad Džeisija piebrauc pie kāda no Latvijas bērnunamiem, mazie nereti sāk snaikstīties gar mašīnas logiem. Interesē, kādi labumi viņiem šoreiz atvesti. Bērni ir pieraduši, ka pie viņiem ierodas ciemiņi, uzdāvina dāvanas, parāda vēl kādus pigorus un pazūd. Ļoti bieži - uz neatgriešanos.
Aiz Džeisijas mašīnas logiem bērni dāvanu kalnus neierauga, gluži otrādi ― viņa parasti ierodas tukšām rokām. Draudzīgā amerikāniete, kura ir viena no šā gada Bāreņu svētdienas organizatorēm, bērnu mīlestības deficītu cenšas aizpildīt nevis ar dāvanām, bet gan ar attiecībām. Pavadīt kopā laiku, samīļoties, izrādīt patiesu interesi par bērniem. Un pēcāk arī atgriezties pie viņiem.
Džeisija, kas Amerikā pa dzīvi bija lēkājusi līdzīgi pašas iemīļotā basketbola driblam, Latvijā beidzot atradusi savu aicinājumu - darbu ar bāreņiem. Nu jau kādu laiku tas vairs nav dēvējams tikai par darbu, jo trīs no viņiem Džeisija var saukt par saviem bērniem. Viņa adoptējusi pusaudžus Konstantīnu un Augustu, noslēgumam tuvojas arī septiņpadsmitgadīgās Amandas adopcijas process.
Bāreņi tagad ir Džeisijas dzīve. Viņa ir kristīgā misionāre, kas Latvijā dzīvo deviņus gadus, darbojas starptautiskās labdarības organizācijas Bridge Builders International paspārnē un vada programmu, kuras mērķis ir palīdzēt Latvijas bāreņiem. Džeisija, kura ir arī labi ielauzījusies latviešu mēlē, regulāri apciemo bērnunamus un pavada laiku kopā ar bērniem, veido viņiem nometnes, dalās pieredzē un palīdz pārkāpt pirmo barjeru cilvēkiem, kas vēlas uzsākt brīvprātīgo darbu kādā bērnunamā. Daļa no darba ir arī ziedojumu piesaistīšana šīm aktivitātēm.
Džeisijai darbs ar bāreņiem nenozīmē materiālu atbalstu un mantu dāvināšanu, bet gan attiecību veidošanu. "Cilvēki ir pieraduši kādus nepatīkamus jautājumus noregulēt ar mantām. Bērniem nevajag mantas, bet gan attiecības, kurās viņus atkal nepievils," skaidro Džeisija.
Tiem bērniem, kuri neslēpj vilšanos, ka Džeisija atbraukusi bez dāvanām, viņa mēdz vaicāt: "Ko jūs labāk gribētu - ka es ierodos ar dāvanām, bet pēc tam jūs mani vairs neredzat vai arī ierodos bez dāvanām, toties jūs mani satiekat regulāri?" Bērni vienmēr izvēloties regulāro tikšanos.
Džeisija palīdz uzturēt kontaktus Latvijas bāreņiem ar amerikāņu viesģimenēm, kas mēdz vasarās un ziemas brīvlaikos uzņemt bērnus pie sevis. Daļa no šīm ģimenēm vēlāk kļūst par viņu adoptētājiem. Amerikāniete norāda, ka saprot cilvēku bažas par bērnu adopciju uz ārzemēm, tomēr to atbalsta. "Es būtu priecīga, ja visus Latvijas bērnunamu bērnus adoptētu latvieši. Bet tuvākajā laikā tas nenotiks. Bērniem, kuri ir bērnunamos, ģimene ir nepieciešama šobrīd. Ja ārzemēs ir cilvēki, kas ir gatavi viņus pieņemt savā ģimenē, tas ir labāk, nekā dzīvot bērnunamā," uzskata Džeisija.
Visu rakstu par Džeisiju un viņas apņēmību palīdzēt bāreņiem lasiet žurnāla Sestdiena 30.oktobra numurā!