Čigāni ir zagļi, narkomāni, zīlnieki un krāpnieki — tie ir tikai daži no stereotipiem, kurus izskaust Roksana uzskata par savu un Romu kultūras centra uzdevumu. "Gribu, lai vārdam "romi" nav negatīvas noskaņas, bet lai tas asociējas ar mūsu tautas krāšņo kultūru, mūziku, mākslu."
Roksanai palaimējies, jo savas tautības dēļ viņa tiešu diskrimināciju nekad nav izjutusi. Taču ar šo problēmu nācies palīdzēt cīnīties citiem romiem, kas vērsušies pēc atbalsta gan biedrībā, gan Tiesībsarga birojā, kur Roksana strādā par konsultanti romu jautājumos. "Man zvana cilvēki un stāsta ierasto situāciju — tiek sarunāta darba intervija. Viss šķiet jauki un cerīgi, līdz notiek tikšanās aci pret aci, kad darba devējs pēkšņi paziņo, ka amatā jau pieņemts kāds cits." Roksana atzīst, ka romu diskriminācija sastopama ne tikai darba jautājumos, bet arī mājokļa iegādē un citās saistībās. Arī Starptautiskās minoritāšu tiesību grupas ikgadējā ziņojumā tiek norādīts, ka visatstumtākā nacionālā minoritāte Latvijā ir čigāni, kas lielākoties cieš no diskriminācijas nodarbinātības un izglītības jautājumos.
Kā iemeslu dramatiski augstajam bezdarba līmenim Roksana min negatīvo attieksmi. "Romi netic, ka varētu šeit ko sasniegt, tāpēc dodas meklēt labāku dzīvi multikulturālās zemēs, kur sabiedrība ir mazliet tolerantāka." Lai gan pēdējos gados emigrācija ir mazinājusies, Roksana norāda, ka vēl joprojām romi aktīvi izceļo. Starp aizbraucēju galamērķiem tiek minēta Spānija, Vācija, Īrija, Somija un pat Igaunija.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtie dati, Latvijā mīt 5388 romi, kas ir 0,3% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas romi pārsvarā dzīvo pilsētās, un klejojošas čigānu nometnes jeb tabors Latvijā izzuda jau padomju laikos.
Starp citu, Latvijā mītošie romi nav etniski viendabīga kopiena, bet dalās divās grupās — latviešu romi un krievu romi. Roksana ir abu grupu sajaukums, jo tēvs ir latviešu čigāns, māte — krievu. Grupu izcelsme ir atšķirīga — krievu romi ienākuši no Baltkrievijas un Krievijas, pārsvarā mīt Latgalē, savukārt Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē dzīvojošie — no Polijas. Lai gan kultūras pamats ir viens, tomēr dialekti un tradīcijas mēdz atšķirties. Viena no atšķirībām esot veids, kā latviešu romi atzīmē bēres. "Bērēs tiek dejots, un dažkārt viesu skaits pat mērāms simtos."
Latvijā romi ieceļoja XVI gadsimtā, tādējādi ir viena no senākajām mazākumtautībām mūsu zemē. Roksana uzskata, ka latvieši un romi nemaz nav tik atšķirīgi un gadsimtu gaitā abu tautu mentalitātes ir saplūdušas. Kā vienojošu aspektu Roksana min abu tautu mīlestību pret mūziku. Arī viņa pati aktīvi muzicē — vada čigānu dziesmu un deju grupu Ame Roma, kā arī piedalījusies tādos dziedāšanas TV šovos kā Dziedošās ģimenes un Koru kari. Uz jautājumu, ko romi nekad nesapratīs latviešos, Roksana pēc īsas pauzes atbild, ka romi nespēj pieņemt, kā latvieši var atteikties no saviem bērniem un sirmgalvjus ievietot pansionātā.
Visu rakstu par Roksanu Rudeviču un romu stāvokli Latvijā lasiet žurnāla Sestdiena 14.augusta numurā!