Glābējiem pilnas rokas

Tāpat karstā laikā darba krietni vairāk ir ne tikai mediķiem, bet arī ugunsdzēsējiem – deg meži un purvi. Šogad kopumā jau izdegusi 474,1 hektāra liela platība. Nav rimuši arī ugunsgrēki, kur deg sausā zāle.

Cieš bērni

Kā Dienai stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša, karstajā laikā bieži cieš bērni un arī pagājušās nedēļas nogale nav bijis izņēmums – no 10 saulē pārkarsušiem cilvēkiem četri bijuši bērni. Kāda 14 gadu veca pusaudze pēc noskrietas piecu kilometru distances veikalā zaudējusi samaņu pārkaršanas un fiziskas slodzes dēļ. Cietis arī gadu vecs bērniņš, ilgstoši uzturoties sakarsušā mašīnā. Mediķu gādībā nonācis 10 gadu vecs bērns, kurš ilgstoši uzturējies ārā, un 17 gadu veca meitene, kura dienas vidū vairākas stundas  sauļojusies pie jūras. Tāpat, strādājot fizisku darbu, cietuši pieaugušie un gados vecāki cilvēki, kuriem saasinājušās veselības problēmas. Tieši pagājušo brīvdienu statistika arī iezīmē lielākās riska grupas – bērni, cilvēki, kuri veic fizisko slodzi vai sporto, un cilvēki gados, kam ir arī dažādas hroniskas saslimšanas. 

Bērni paši par sevi parūpēties nevar, tādēļ viņu pasargāšanā īpaša loma ir vecākiem. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) neatliekamās medicīniskās palīdzības pārstāve Marina Ļežņina Dienai uzsver, ka īpaši liels risks pārkarst ir maziem bērniem. Turklāt, lai rastos pārkaršanas pazīmes, bērnam nav jāatrodas tiešos saules staros. Līdz ar to vislabāk karstajā laikā ar bērnu ir uzturēties vēsās iekštelpās vai ēnā. Nedrīkst aizmirst arī par atbilstošu apģērbu – gaišas, vēlams kokvilnas auduma drēbes un cepure. Līdzi vienmēr ir jābūt ūdenim, lai bērns varētu padzerties. Kā pārkaršanas pazīmes speciāliste min paaugstinātu ķermeņa temperatūru, ādas apsārtumu, vājumu, apātiju, sliktu dūšu, vemšanu un galvassāpes. Bet noteikti pie mediķiem jāvēršas, ja ir augsta temperatūra, vemšana, apziņas traucējumi, krampji un samaņas zudums.

Elementāra drošība

Ik gadu karstā laikā krietni palielinās arī gūto traumu skaits. Ierasti NMPD ikdienā dodas aptuveni 250 izsaukumos, kas saistīti ar traumām, bet, piemēram, šajās brīvdienās izsaukumu skaits dienā sasniedza pat 350. 

Iestājoties vasaras brīvlaikam, arī BKUS mediķi aicina vecākus pastiprināti pievērst uzmanību bērnu drošībai, tādējādi mazinot iespējamo traumu un negadījumu rašanos. Piemēram, pērnvasar kopumā slimnīcā palīdzība sniegta 5383 bērniem, no kuriem 13% hospitalizēti. Turklāt, kā Dienai uzsver slimnīcas speciālisti, bērnu traumatismu izdotos ievērojami samazināt, ja tiktu ievēroti elementāri drošības pasākumi un lietoti nepieciešamie aizsarglīdzekļi. Īpaša uzmanība vecākiem jāpievērš, ar bērniem atrodoties pie ūdenstilpēm. Diemžēl statistikas dati liecina, ka ik gadu Latvijā noslīkst vidēji 10 bērnu.

Visu Annas Bērziņas rakstu Glābējiem pilnas rokas lasiet otrdienas, 16.jūnija laikrakstā Diena!