Rīgas kapsētās grūti laiki

Pirms laika zagļi turp aiznesa arī 100 metru garu kapsētas žoga posmu. Kopš kapos sāka strādāt simtlatnieki, no šķūņiem pazūd instrumenti. Pagaidu darbinieki gan ir ļoti noderīgi, jo ar esošajiem sētniekiem nepietiek," problēmas viņa pārziņā esošajās apbedījuma teritorijās uzskaita Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks Jānis Upītis.Rīgā ir 20 kapsētu - tās kopumā aizņem apmēram 450 hektārus pašvaldības teritorijas. Pirms krīzes par tīrību tajās gādājuši ap pussimta sētnieku, tagad - 21. "Dažiem nākas apkopt vairākas kapsētas, ņemot vērā, ka I un II Meža kapu platība ir 80 hektāru, tāpēc tur vajadzīgi vairāki cilvēki," skaidro Upītis. Viņš nedienas saista ar ierobežoto finansējumu - tā dēļ samazināts arī Kapsētu pārvaldes administrācijas darbinieku skaits. Ja iepriekšējos gados Rīgas dome šai struktūrvienībai piešķīra papildu finansējumu, tad šogad tās budžetu veido tikai pašu nopelnītais - kopumā 1,2 miljoni latu. Lielāko ieņēmumu tiesu veido iedzīvotāju maksājumi par kapa vietām - vidējā vienvietīgas apbedījuma vietas cena galvaspilsētā ir 50-200 latu bez PVN.Upītis pauž neapmierinātību, ka Rīgā atšķirībā no vairuma citu pašvaldību nav noteikta kapa vietas nomas gada maksa: "Jūrmalā jau sen iekasē 30 santīmus par kvadrātmetru gadā, bet Rīgā šī lēmuma pieņemšanu visu laiku atliek, lai gan kapu uzturēšanas izmaksas arvien pieaug. Pavērojiet, ar cik pilnām somām cilvēki dodas uz kapiem! Kur tas viss vēlāk nokļūst? Atkritumu konteineros, protams! Gadā izvesto atkritumu apjoms jau sasniedzis 50 tūkstošus kubikmetru."Jāpiebilst, ka zagļi, atkritumi un savvaļas dzīvnieki nav vienīgās problēmas, ar ko saskaras iedzīvotāji, kuriem dzīves skumjajos brīžos nākas izmantot galvaspilsētas Kapu pārvaldes pakalpojumus.Plašāk lasiet laikrakstā Diena ceturtdien, 21.novembrī!