Ar sirsnību un aizrautību apbūris publiku Lāčplēša dienas koncertā Strasbūrā, koris Trejzemīte šonedēļ dosies kuplināt valsts svētku pieņemšanu Cīrihē. To rīko rīkos Latvijas Goda ģenerālkonsuls Šveicē Ragnars Granelli (Ragnar Granelli), sadarbojoties ar biedrību Latviešu kultūra Šveicē un Latvijas Republikas vēstniecību. Koncertā piedalīsies arī Šveices latviešu koris Balts, tautas deju kolektīvs Ramtai un Šveices latviešu bērnu ansamblis Zvaniņš.
Strasbūras-Freiburgas-Bāzeles apkaimes ģimeņu koris Trejzemīte ir unikāls dažādā ziņā. Tas ir vienīgais pasaulē latviešu ģimeņu koris – tas nozīmē, ka tajā dzied ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Tāda formāta nevienā citā korī nav. Mazākie pievienojas atsevišķām dziesmām, pusaudži dzied līdzi visu repertuāru. Vēl tas īpašs ar to, ka korī dzied dalībnieki no vairākām valstīm. Par to liecina arī kora nosaukums – Trejzemīte. Nosacīti tas atvasināts no Dreiländereck; tā ir vieta, kur satiekas Vācija, Šveice un Francija.
Lāčplēša dienai veltītais 11. novembra koncerts kora īsajā pastāvēšanas laikā bija jau otrais. Pasākums Strasbūras Svētā Mateja baznīcā, kurā izskanēja latviešu sirdīm tuvas un svarīgas kora dziesmas, izvērtās saviļņojošs – ne viena vien dāma slaucīja aizkustinājuma asaras, kungi atzina, ka skudriņas skrējušas pār muguru, pēc uzstāšanās latviešu un franču publika korim pateicās ar stāvovācijām. Koncertu apmeklēja un ar sirsnīgu uzrunu klātesošos sveica arī vēstnieks, Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē Ivars Pundurs, publikas vidū bija arī Latvijas Goda konsuls Elzasā, kā arī citi Eirometropolē strādājošie diplomātiskā korpusa pārstāvji. Pasākumu atspoguļoja arī Strasbūras avīze.
Koris Trejzemīte pastāv vien nepilnu gadu, lielākajai daļai dziedātāju nav iepriekšējas kordziedāšanas pieredzes, taču ir apbrīnojama griba mācīties un liela, sirsnīga aizrautība, kas nepaliek nepamanīta.
"Esam priecīgi atbalstīt biedrības Latvija-Elzasa paspārnē esošo kori Trejzemīte. Tas palīdz nest Latvijas vārdu gan Francijā, gan pasaulē. Arī dalībnieki brauc no tuvākas, tālākas un pavisam tālas apkārtnes, tādējādi pierādot, ka latvieši spēj lieliski saorganizēties un sadarboties. Es apbrīnoju dziedātāju entuziasmu, talantu un milzīgo uzņēmību. Prieks par milzīgo progresu, par to, ka korim piepulcējas arvien jauni dalībnieki, un īpašs prieks par daudzajiem bērniem, kas piedalās un dzied latviešu valodā un ar patiesu aizrautību," uzsver vēstnieks, Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē Ivars Pundurs.
Kori Trejzemīte vada vokālā pedagoģe un vokāliste Ilze Paegle, kura Bāzeles augstskolā Schola Cantorum Basiliensis studē vokālo pedagoģiju un diriģēšanu un kā soliste piedalās dažādos kamermūzikas projektos: "Nekad nedomāju, ka kļūšu par latviešu kora diriģenti, bet, jau astoņus gadus dzīvojot svešumā un audzinot meitiņu, kuras tētis ir Šveices itālis, nonācu pie kora diriģenta pults gluži dabīgā kārtā. Reiz lasīju – lai izaudzinātu vienu sakarīgu cilvēciņu, nepieciešams vesels ciemats pieaugušo. Tā es saredzēju vīziju, ka manai meitai par šādu ciematiņu varētu kļūt latviešu koris, un tādēļ arī piekritu trakajai idejai tikai gadu pirms Dziesmu svētkiem dibināt un vadīt jaukto kori."
Ilze ir no Bāzeles, dziedātāji pieteicās no ne tikai no Strasbūras apkaimes, bet arī no Freiburgas apkaimes Vācijā, tā arī radās koris, kurā satikās triju valstu diasporas latvieši un arī mēģinājumi un koncerti notiek visās trijās valstīs. Viena no ģimenēm, kas pārcēlās uz Luksemburgu, nu mēro tālo ceļu uz mēģinājumiem arī no turienes, tā ka šobrīd patiesībā korī dzied pat četru valstu pārstāvji. Pamazām kora aizrautīgajam kolektīvam piepulcējušies arī vairāki citu tautību pārstāvji – anglis, vāciete, kā arī divas franču kundzes kundzes ar latviešu saknēm. Interesanti, ka vienai tēvs bijis latviešu trimdas rakstnieks Arnolds Apse, savukārt otras kundzes tēvs savulaik dziedājis Dziesmu svētkos, pašam Jāzepam Vītolam pie pults esot. Kora ikdienā daudz palīdz arī citi ģimenes locekļi, kas paši korī nedzied. Ļoti aktīvi kora dzīvē, sniedzot palīdzīgu roku, iesaistās arī citu tautību laulātie draugi. Ir pavisam ierasts, ka komunikācija norit vismaz četrās valodās, tomēr "pirmo vijoli" saziņā, īpaši mēģinājumos, protams, spēlē latviešu valoda. Īpaši svarīgi to just ir bērniem, ļaujot saprast, ka latviešu valoda ir dzīva, ka tajā runā un dzied daudzi cilvēki. "Mans sapnis ir, ka ģimenes turas kopā, ka mēģinājumos, kora nometnēs, koncertos un izbraucienos mēs visi esam kopā, bērni pierod runāt latviski savā starpā un nekad nepārstāj to darīt," pauž Ilze.
Koris sadarbojas arī ar profesionāliem Latvijas mūziķiem, kuri šobrīd mācās, koncertē vai uzturas Rietumeiropā. Lāčplēša dienai veltītajā koncertā kopā ar kori uzstājās arī Strasbūrā dzīvojošā soliste, mecosoprāns Andra Fedder Muižnieks, Bāzelē studējošā pianiste un klavesīniste Gerda Jerjomenko, Bāzelē strādājošais baritons, kordiriģents, pianists un komponists Raitis Grigalis, kā arī jaunais, talantīgais vibrofonists Jānis Fedotovs, kurš studē Strasbūras Mūzikas un deju konservatorijā.