Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Uz Boņuka balvu pretendējuši dažāda svara spēlētāji

"Ar katru gadu šis pasākums pieņemas spēkā un enerģijā un kļūst par visa reģiona ikgadēju satikšanās vietu un nozīmīgu kultūras un sabiedriskās dzīves notikumu," par latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks pasniegšanas ceremoniju 23. februārī saka dzejniece un viena no žūrijas pārstāvēm Anna Rancāne.

Šī balva ir radīta, lai veicinātu latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopotu un godinātu spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Šogad keramiķu Vēsmas un Aivara Ušpeļu darinātā māla statuete - Boņuks un viņa uzticamais draugs Žiks - tika pasniegta jau sesto reizi un aizceļoja pie uzvarētājiem 19 nominācijās.

Mana sirds Latgalē

"Dziļi sirsniņā gribas, lai kādreiz novērtē un pasaka paldies," atklāj dziedātāja un vokālā pedagoģe Guntra Kuzmina, kura tika atzīta par Gada cilvēku kultūrā. Vairākumam latviešu viņa varētu būt pazīstama kā grupas Borowa MC dalībniece, kuras izpildītā dziesma Vysskaistuokajai meitinei 2005. gadā kļuva par īstu hitu radio viļņos un latgaliešu kultūras vēstnieku visā Latvijā. Iegūtajā Boņukā viņa saskata ne tikai sava iepriekšējā darba novērtējumu, bet arī papildu atbildību nākotnē - būšot vēl vairāk jāstrādā, ko viņa vienmēr darot ar visu savu sirdi. "Prieks strādāt Latgalē," akcentē Guntra Kuzmina.

Jau trešo gadu pēc kārtas žūrijā piedalījās arī mūziķis un producents Guntars Račs, kurš vienmēr ar lielu interesi noklausoties latgaliešu mūziķu sastrādātā esenci. Viņš norāda, ka vārdi Boņuka balvas sarakstos gadu no gada atkārtojas, īpaši nemainoties arī līderi. "Tie, kuri jau bija labi pirms trim gadiem, ir kļuvuši vēl labāki, bet jaunpienācēji tiem īpaši lielu konkurenci sastādīt vēl nespēj," paskaidro producents un min trīs izteiktus līderus - grupas Dabasu Durovys un Bez PVN (uzvara nominācijā Labākais sniegums pop/rok mūzikā - red.), kā arī agrākie Borowa MC dalībnieki, kuri izveidojuši projektu Poparts, - viņu videoklips Muna sirds saņēma Boņuku par gada labāko mūzikas video (meklējiet interneta vietnē YouTube)!

Valodas buma beigas

Producents Guntars Račs norāda, ka jaunas tendences viņa vērtētajos darbos neesot saklausījis - viss esot aptuveni tāpat kā citur Latvijā, tikai latgaliešu valodā. "Es šo valodu saprotu, jo mans tēvs ir no tās puses, bet zinu daudzus cilvēkus, kas klausoties nesaprot ne vārda. Un tā kā lielais "latgaliešu valodas bums" popmūzikā nu jau, šķiet, ir pāri, dažreiz šis valodas pielietojums sāk kļūt par traucēkli, lai dziesmas iegūtu lielāku apriti," uzskata producents, kurš domā, ka šī iemesla dēļ latgaliešu mūziķi patlaban atrodoties krustcelēs, ko darīt tālāk.

Runājot par stilistiku, producents norāda, ka Latgalē dominē vecais labais poproks, bet pabērna lomā atrodas aktuālā deju mūzika. "Otrajā flangā ir vai nu radikāli panki, kas īsti līdz pankiem nevelk, vai "smagā estrāde" jeb šlāgermūzika, kura bieži vien sajaucas arī ar tautas mūziku, kuras saknes tajā pusē vienmēr ir bijušas stipras," situāciju ieskicē mūziķis. Viņš norāda, ka kopumā trūkst eksperimentu un muzikālas krāsainības, jo vienīgā atšķirība ir valodas lietojums, kas dāsni tiek izmantots, "bet ar to vien drīz būs par maz, lai iegūtu plašāku atpazīstamību kaut vai tepat, Latvijā, nemaz nerunājot par tālākiem un dziļākiem ūdeņiem".

Nesavienojamas lietas

Par labāko izdevumu/grāmatu pagājušajā gadā tika atzīta Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca. "Šim unikālajam pētījumam, ko par Eiropas Savienības dāsnajiem līdzekļiem veica vesela komanda, blakus tika nolikta tikpat vērtīga mākslas zinātnieces Irēnas Vilčukas grāmata par gleznotāju Francisku Varslavānu" - dzejniece un publiciste Anna Rancāne atklāj, ka uz Boņuka balvu šajā, kā arī citās nominācijās savā starpā konkurējuši dažāda "svara" spēlētāji. Vēl viena lieta, kuru vajadzētu risināt latgaliešu kultūras gada balvas organizatoriem, ir pārdomātāka vērtējamo darbu pieteikšanas kārtība, jo patlaban uz Boņuku jebkurš var izvirzīt jebko. Turklāt tas, ka uz 19 balvām bijuši tikai 84 pretendenti, Annā Rancānē raisa aizdomas, ka daudzas labas lietas palikušas ārpus šī notikuma redzesloka, "tas ir pārmetums arī man pašai - vajadzēja vairāk domāt un izvirzīt".

Dzejniece iesaka padomāt arī par to, lai žūrijas pārstāvji būtu dažādu jomu speciālisti no dažādām Latvijas vietām, jo "citādi sanāk, ka mēs vārāmies paši savā mērcītē". Jāatzīmē, ka balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā saņēma kordiriģente un mūzikas pedagoģe Terēzija Broka. Savukārt par gada notikumu latgaliešu kultūrā tika atzīta Latgales vēstniecības Gors atklāšana. "Pagājušajā gadā Latgales kultūras dzīvē ir bijušas vairākas virsotnes," norāda Anna Rancāne un atgādina ne tikai par Austrumlatvijas koncertzāli, bet arī par Daugavpils Marka Rotko Mākslas centru - šie abi notikumi ir satricinājuši un pozitīvā nozīmē pārveidojuši visu kultūras dzīvi reģionā, un sekas noteikti atspoguļosies Boņuka sejā ne vienu gadu vien.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja