Aizkraukle ir viena no Latvijas jaunākajām pilsētām – dibināta 1967. gadā kā Stučka, tā veidoja modernu, plānotu vidi ar skolu, slimnīcu, kultūras namu un rūpnīcu. Šodien, gandrīz 60 gadus vēlāk, pilsēta nonākusi krustcelēs: vai šis mantojums ir "neērta pagātne" vai tieši pretēji – resurss laikmetīgai, kompaktai un ērtai dzīves videi?
Konferencē 10. janvārī no plkst. 10.00 Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja Padomju gadu ekspozīcijā uzstāsies Latvijā atzīti arhitekti, urbānisti un pētnieki, piedāvājot daudzslāņainu skatījumu uz Stučkas arhitektūras mantojumu un tā attīstības iespējām. Ilma Valdmane, ilggadējā Aizkraukles arhitekte un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektu koordinatore, lasīs lekciju Aizkraukles pilsētas izveide un attīstība, iezīmējot pilsētas veidošanās posmus. Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Dr. arch. Sandra Treija uzstāsies ar priekšlasījumu Jaunās pilsētas un to attīstības modeļi, aplūkojot Aizkraukles piemēru plašākā kontekstā. Arhitekte un urbāniste Olga Trebuhina savā lekcijā Adaptīvā pieeja arhitektūrā un pilsētvidē: modernisma arhitektūras saglabāšana un transformācija analizēs iespējas pārradīt padomju modernisma mantojumu. Konferences otrajā daļā māksliniece un kultūras mantojuma pētniece Elīza Māra lekcijā Sajusties kā mājās otrā pasaules malā: no mikrorajona līdz Japānas danchi, dalīsies pieredzē, salīdzinot Latvijas un Japānas pēckara dzīvojamos masīvus. Tēlniece Inese Valtere uzstāsies ar lekciju par vides objektu ietekmi uz pilsētvides attīstīšanās procesu Konfigurācija, bet mākslas un arhitektūras pētnieks Gustavs Grasis konferenci noslēgs ar priekšlasījumu No kioskiem līdz kosmiskajam: vide un dizains XX gs. 70.–80. gadu padomju Latvijā.
Konference būs skatāma tiešsaistē Aizkraukles domes YouTube kanālā, kā arī pēc konferences būs pieejams lekciju ieraksts.