Foto: Undīne Adamaite, Dienas mediji

"Tajā brīdī viss aiziet malā"

"Zied pļavas, zied labība, zied kartupeļi, zirņi un pupas, un klāt ir Jāņi – lielais ziedēšanas laiks, jo Jānis katru gadu atved ziedu vezumu – pa saujai katram, lai zied visa pasaule. Šogad festivāla kodols ir Jāņu tradīcijas: pušķošana, vainagu pīšana, līgošana un aplīgošana, jāņuzāļu lasīšana un kaisīšana, jāņuguņu darināšana, iedegšana, Jāņu siera gatavošana, alus darīšana utt. Katrā novadā, pagastā, ciemā, sētā, dzimtā šīm tradīcijām ir savas īpatnības, bet festivāla Baltica kopīgais prieks, kas izdziedāts, izdejots vai vienkārši sajusts kopā ar tā dažādajām norisēm gan pašmāju, gan starptautiskajā kontekstā, ir labs pamats Jāņu tradīciju pilnvērtīgai dzīvei šodienā,» saka folkloras festivāla Baltica vadītāja Māra Mellēna, piesakot šī gada festivāla galveno tēmu – Ziedēšana. Jāņi. Vasaras saulgriežus sagaidot, no 16. līdz 21. jūnijam vienpadsmito reizi Latvijā notiek Starptautiskais folkloras festivāls Baltica, kas kopā pulcē 4000 dalībnieku: 233 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, folkloras deju kopas un kapelas, ārvalstu viesus no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, ASV, Polijas, Dienvidkorejas un Ķīnas.

Dziedam vai dzīžam

Baltica atklāšanas pasākums notika sestdien, 16. jūnijā, kad Rīgas kanāla malās sadziedājās novadi. Aiz muguras arī festivāla gājiens un lielkoncerts Šurp, Jāņa bērni!. Svētdien, 17. jūnijā, Brīvdabas muzeja dažādu novadu etnogrāfiskajās sētās jau bija piedzīvojami Jāņi. Viss bija pa īstam – gan līgodziesmas, gan siers (sūkalu baltais un saules dzeltenais) un pīrāgi, ar kuriem cienāja Brīvdabas muzejā sanākušos Jāņa bērnus, t. i., Baltica bērnus.

Eju, kur acis rāda. Esmu pārliecināta, ka tas būs labākais veids, kā uziet īsto ekspresintervijas varoni. Tā arī notiek. Nesteidzos kādu intervēt, ir tik labi ienirt tautas viducī un paklausīties dažādās izloksnēs sulīgo, tiešo un tik trāpīgo tautas valodu.

Pēc uzstāšanās uzmeklēju folkloras kopas Naktineica/Rudzupuķes dalībnieces. Pirmo satieku Vizmu, kura stāsta, ka nemaz neesot no Latgales – vidzemniece. Nācies mainīt dzīvesvietu, folkloras kopā ar senajām tradīcijām viņa dzied tikai nepilnu gadu. "Man vēl iet grūti ar valodu. Mācos, mācos, mācos. Ļoti palīdz kolektīvs. Meitenes ir ļoti pretimnākošas un atsaucīgas. Ja kaut kas nesanāk, nav tā, ka pasmīkņā. Varētu likties – kas tad tur sarunvalodā, kas tur ko nerunāt! Vai mēs sakām «dziedam» vai "dzīžam"." Dialekts tomēr ļoti atšķiras, pieredzējusi bijusī vidzemniece Vizma. Tikmēr ir pienākušas vēl dažas Naktineicas dalībnieces un atbalstoši smaida. Vaicāju jaunpienācējai vidzemniecei, kas, viņasprāt, ir izslavētās latgaliešu atvērtības pamatā. Vai tad vidzemnieki nav sirsnīgi ļaudis?

"Arī vidzemnieki ir sirsnīgi, bet bieži vien tas ir piespiesti. Mums ir jāpiespiežas, lai mēs būtu atraisīti, bet Latgalē cilvēki vienkārši tādi ir. Tas viņiem nāk līdzi. Arī jaunie. Viņi agrāk bija tādi piespiestāki, bet tagad arī jaunie iedzīvojas. Sirsnība, pateikt – es gribu, lai tu pie manis nāc, man ir labi ar tevi – tas viņiem ir ļoti izteikti. Jo dziļāk laukos – jo vairāk tas redzams," novērojusi Naktineicas jaunpienācēja Vizma.

Baltica noslēgums – 21. jūnijā ar vasaras saulgriežu sagaidīšanu Rīgā, 11. novembra krastmalā, un Latvijas novados – Dagdā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrkalnē, Turaidā, Viļakā.

www.festivalbaltica.com.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 18. jūnija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!