Maskošanās tradīcijas ir viens no nemateriālās kultūras mantojuma savdabīgākajiem un interesantākajiem izpausmes veidiem. Tās ir ļoti senas, bet joprojām arī XXI gs. cilvēku sabiedrībā – nozīmīgas un interesantas. Visām tautām senajās kultūras tradīcijās dzīvo daudzveidīgi, noslēpumaini un neikdienišķi masku tēli.
Rūtoj saule un Juonīts guoja ir divas dziesmas, ar kuru jaunām aranžijām un videoklipiem Balvu novada folkloras kopa Upīte šogad sveic vasaras saulgriežos un sagaida Jāņu dienu.
Latvijas Folkloras biedrība pasniegusi ikgadējo folkloras balvu Austras koks trīs nominācijās – Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana, Aktivitātes folkloras jomā 2020. gadā un Mūža ieguldījums.
Folkloras kopa Tarkšķi elektroniski izdod jaunu albumu Sadziedāsim?, kurā grupas jaunākā paaudze – pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni – dzied tautā zināmas un iemīļotas latviešu tautasdziesmas, piemēram, Maza, maza meitenīte, Aiz kalniņa dūmi kūp, Baltu pupu iestādīju un vēl deviņas citas dziesmas.
Folkloras kopa Tarkšķi elektroniski izdod jaunu albumu Sadziedam?, kurā grupas jaunākā paaudze – pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni – iedziedājusi tautā zināmas un iemīļotas latviešu tautasdziesmas Maza, maza meitenīte, Aiz kalniņa dūmi kūp, Baltu pupu iestādīju un vēl 9 citas dziesmas. Dziesmas aranžējusi folkloras kopas vadītāja Kristīne Karele, dziesmu pavadījumos dzirdami tautas instrumenti – kokle, vijoles, mandolīnas, base, akordeons.
Viļakas novada folkloras kopa Upīte izdevusi Ziemeļlatgales vīru dziesmu albumu Padzīdam i…, kura ierakstā līdzās folkloras kopas dalībniekiem piedalījušies arī Renārs Kaupers, Kaspars Zlidnis, Jānis Strapcāns, Kristaps Rasims, Guntis Rasims, Katrīna Dimanta un citi
"Zied pļavas, zied labība, zied kartupeļi, zirņi un pupas, un klāt ir Jāņi – lielais ziedēšanas laiks, jo Jānis katru gadu atved ziedu vezumu – pa saujai katram, lai zied visa pasaule. Šogad festivāla kodols ir Jāņu tradīcijas: pušķošana, vainagu pīšana, līgošana un aplīgošana, jāņuzāļu lasīšana un kaisīšana, jāņuguņu darināšana, iedegšana, Jāņu siera gatavošana, alus darīšana utt. Katrā novadā, pagastā, ciemā, sētā, dzimtā šīm tradīcijām ir savas īpatnības, bet festivāla Baltica kopīgais prieks, kas izdziedāts, izdejots vai vienkārši sajusts kopā ar tā dažādajām norisēm gan pašmāju, gan starptautiskajā kontekstā, ir labs pamats Jāņu tradīciju pilnvērtīgai dzīvei šodienā,» saka folkloras festivāla Baltica vadītāja Māra Mellēna, piesakot šī gada festivāla galveno tēmu – Ziedēšana. Jāņi. Vasaras saulgriežus sagaidot, no 16. līdz 21. jūnijam vienpadsmito reizi Latvijā notiek Starptautiskais folkloras festivāls Baltica, kas kopā pulcē 4000 dalībnieku: 233 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, folkloras deju kopas un kapelas, ārvalstu viesus no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, ASV, Polijas, Dienvidkorejas un Ķīnas.
Folkloras pētniece un vairāku grāmatu autore Sanita Reinsone priecājas par to, ka vadātājs nav pazudis no mūsu ikdienas, un nedaudz nožēlo, ka, runājot par latviešu folkloru, visiem pirmās nāk prātā tikai dainas.
