Līvbērzes muižas kungu māja celta 18.gs. pirmajā pusē, kad tās īpašnieks bija Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1691-1756). Ēkas arhitektūru raksturo baroka formu valoda apvienojumā ar vietējām celtniecības tradīcijām. Senākajam mūra korpusam 18.gs. piebūvēts jauns – izstiepta taisnstūra formas korpuss koka konstrukcijā uz laukakmens pamatiem. Šķērskorpusa pārējā daļa turpina veco mūru apjomus, tā radot simetrisku ēkas plānu T burta formā. Ēku sedz augsts mansarda jumts, bet zelmiņos saglabājies oriģinālais pildrežģis. 1774. gadā tika pabeigts vārtu tornis ar pulksteni, kas ar savu plastisko barokālo siluetu kļuva par Līvbērzes muižas pazīšanas zīmi. Tornis pieslēdzās mūra korpusa gala sienai, bet padomju gados tika pilnībā nojaukts, lai pagalmā varētu iebraukt kolhoza tehnika. Arī iekštelpas šajā periodā tika stipri pārbūvētas, taču saglabājušies sienu gleznojumu fragmenti, oriģinālās koka kāpnes un divas telpas ar velvju pārsegumu mūra korpusā, kur, iespējams, atradusies kapela.
Muižas ēkas un teritorija ilgstoši bijušas pamestas, tādēļ kungu māja līdz mūsdienām nonākusi sliktā stāvoklī. 2020. gadā par muižas īpašnieku kļuva Āris Ozoliņš, kurš, sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP), uzsāka muižas glābšanas darbus. 2021. gadā, balstoties uz Jelgavas novada pašvaldības iesniegumu, NKMP nolēma atbalstīt arhitektūras pieminekļa sastāva paplašināšanu, iekļaujot arī vēsturisko muižas parku, jo kungu māja kopā ar parādes pagalmu, apkārt esošajiem vēsturiskajiem stādījumiem, bijušās Gavartiņas upes gultni un mākslīgi veidotajiem vaļņiem un dīķiem, kā arī ar atsevišķiem vēsturisko ēku fragmentiem, veido novadam nozīmīgu arhitektoniski, ainaviski un kultūrvēsturiski vienotu un nedalāmu kopumu.
Pašlaik Līvbērzes muižas kungu mājā tiek veikti NKMP 2022. gada Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas ietvaros atbalstītie dienvidu fasādes neatliekamie glābšanas darbi. Arheoloģisko uzraudzību darbu gaitā nodrošina arheologs Andris Tomašūns.
Ciļņa atradējs un pieminekļa īpašnieks Āris Ozoliņš dalās ar sajūtām atrašanas brīdī: "Mazgājot akmens mūri ar ūdeni, pamanīju, kā sākotnēji likās, betona plāksni ar nelīdzenu virsmu, taču, ieskatoties, ievēroju rakstus. Atradumu pilnībā nomazgājot, teikšu godīgi – man mute palika vaļā! Biju tā satraucies, ka pilnā balsī kliedzu: "Ej tu nost, ej tu nost, ko mēs atradām!" Lielāki vai mazāki atradumi bijuši arī iepriekš, taču šis noteikti ir pats vērtīgākais, ko pašlaik, ēkas rekonstrukcijas laikā, esam atraduši. Pavasarī plānojam uzsākt iekšējo restaurāciju vienā no telpām, lai atrastās lietas varētu izvietot apskatei."
Cilnis novērtēts kā mākslinieciski augstvērtīgs dekoratīvās tēlniecības darbs. Uz 62x50 cm lielas smilšakmens plāksnes augstcilnī attēlots grāfu Līvenu ģerbonis plastiski veidotas rokaju kartušas ietvarā, kas papildināta ar gliemežvāka un treljāžas motīviem. Ornamenta raksturs, rokaju plastika un zīmējums norāda, ka vērtīgais atradums varētu būt datējams ar 18. gs. 60. gadiem, kad muižas kungu namā notikušas plašas pārbūves.
Ciļņa izpēte un restaurācija uzticēta restauratoram – vecmeistaram Gunāram Grīnfeldam.