Kādu dienu portālā jurmala.lv meklējot, ko apskatīt Jūrmalā, nejauši pamanīju kādu īpatnēju mājaslapu, kas aicināja apgūt meditatīvo zīmēšanas stilu un apskatīt fluoriscējošas gleznas mākslas rezidencē Inner Light Majoros. Mājas saimnieks — mākslinieks Vitālijs Jermolajevs. Mājaslapā bija ievietotas arī viņa gleznas. Kaut kas neredzēts, kaut kāds ārprāts! Dodiet man Maiju Tabaku! Džīzas! Laikam kādam bagātniekam trūkst viesu, ja aicina skatīt gleznas savā krāšņajā mājā. Maldi. Brauciet turp tūlīt pat. Un ne jau Jermolajeva darbu dēļ, bet aplūkot Vladimira Aņiskina miniatūras izstādē Neredzamā mikropasaule, kas ilgs tikai līdz 1.septembrim.
Kad ar fotogrāfu ierodamies lielajā, baltajā mājā, Aņiskina izstāde ir ļoti apmeklēta. Telpa gan arī nav no lielajām. Pēkšņi no otrā stāva, laikam jau pēc vēlām brokastīm, nokāpj pats Jermolajevs. Viņš stāsta, ka 35 gadus veco Aņiskinu no Novosibirskas saticis starptautiskā izstādē Sanktpēterburgā un palūdzis, vai viņš varētu savus darbus atsūtīt uz Latviju. Aņiskins piekritis. Pats uz izstādes atklāšanu nav bijis un arī uz noslēgumu nebūs. Darbi apskatāmi jau no vasaras sākuma, izstāde būs atvērta līdz 1.septembrim.
V.Jermolajevs stāsta, ka Aņiskina darbi top ar speciāliem intrumentiem zem vairākiem palielināmajiem stikliem. Ar neapbruņotu aci tie knapi manāmi, tāpēc lieku aci pie mikroskopa, piepiežu podziņu, kas objektu izgaismo un ieraugu uz pāršķeltas magoņu sēklas uzlipinātu krokodilu Genu un čeburašku, uz citas ir nosēdušās 20 lidmašīnas, uz ābola sēkliņas stāv lielgabals, uz Kolorado vaboles nolaidies helikopters, adatas acī ievilināti kamieļi, uz mata gala aug roze, uz šķelta rīsa grauda uzrakstīts stāsts ar 2027 burtiem. Visi objekti ir aptuveni 0,3 mm sīki. Neticami! Pats lielākais objekts ir blusa Frosja, kura apkalta ar platīna un tērauda pakaviem. V.Jermolajevs smej, ka ne katram ir pa spēkam realizēt bērnības sapņus — izlasīt Ļeskova pasaku par apkalto blusu un pamēģināt to izdarīt pašam. Tā nu viņš pārmeklējis kaķi Kuzju un atradis Froju. Jā, apkalta blusa — tas ir spēks. Vai latviešu pasakā ir kaut kas tāds? Ja es būtu Aņiskins, ko es apkaltu? Zirneklim šūtu zābaciņus? Nē, iemontētu sevī sirdi kā dimanta oliņu. Lai būtu Sprīdītis.
Jermolajevs mūs ieved arī savā izstādē. Telpā skan meditatīva mūzika, satumst. Gleznas iemirdzas un sāk spīdēt koši zili un fluoriscējoši, jo tās gleznotas ar gaismu atstarojošām krāsām. Ieteicamais apģērbs izstādes apmeklējumam — balts, jo tas radīs sajūtu, ka esat citplanētietis vai kluba Essential apmeklētājs.
Šajā nedēļas nogalē Jūrmalā notiek Sanktpēterburgas dienas, tāpēc Aņiskina izstāde var nebūt vienīgais apskates objekts. Un sazin, ko tur vēl ieraudzīsiet, jo Jūrmala, kā izrādās, ir pārsteidzoša. Dēvējiet mani par konservatīvu vai neiecietīgu, taču man nepatīk šī pilsēta, kad tajā skalojas Jaunais vilnis un brūno atpūtnieku bari.
Uz izstādi noteikti paņemiet līdzi bērnus. Ja nav pašiem — citu bērnus, jo viņiem līdz 1.septembrim vēl pāris brīvu dienu, kuras varētu piepildīt ar prātam neaptveramiem brīnumiem.