Filmas režisors Kārlis Lesiņš kopā ar žurnālisti Inesi Braži uzsāka kinematogrāfisku izmeklēšanu vēl 2019. gadā ar šķietami vienkāršu jautājumu - noskaidrot, kāpēc Rail Baltica dzelzceļa līnijas projekta attīstība ievērojami atpaliek no grafika un izmaksas krietni pārsniedz plānoto budžetu, savā izpētē nonākot līdz jautājumam - vai Rail Baltica tiks uzbūvēta? Filmas nosaukumā liktais Nord Express ir vēsturiskās dzelzceļa līnijas nosaukums, kas vēl līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā savienoja Rīgu ar citām Eiropas metropolēm.
Filma veidota kā starptautiska Latvijas, Vācijas, Polijas un Igaunijas kopprodukcija, tās tapšanu atbalstījis Latvijas Nacionālais kino centrs, Polijas Filmu institūts, Igaunijas Filmu centrs, Vācijas televīzijas kanāls MDR/ARTE, Latvijas Televīzija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Adenauera fonds.
Ceļojot cauri visām iesaistītajām valstīm, režisors filmā tiekas ar amatpersonām, projektētājiem, būvniekiem, uzņēmējiem, militārpersonām un cilvēkiem, kuru īpašumus nākotnē varētu šķērsot Rail Baltica vilcieni.
“Ir daudz baumu un teoriju par to, kas vainīgs pie tā, ka projekta kavējas un Baltijas valstis riskē zaudēt Eiropas Savienības finansējumu. Iespējams, tā ir Krievija vai Ķīna, bet varbūt birokrātija vai Baltijas valstu nespēja vienoties par projekta pārvaldīšanu. Kas notiks, ja šis gadsimta projekts netiks realizēts, jo īpaši laikā, kad Eiropā notiek karš un dzelzceļa infrastruktūrai ir milzīga nozīme Baltijas valstu, un visas Eiropas Savienības aizsardzībā. Iespējams, ka patiesais zaudējums var būt lielāks nekā iztērētie Baltijas valstu un Eiropas Savienības līdzekļi,” tā par filmas stāstu un saviem izpētes jautājumiem režisors Kārlis Lesiņš.
“Rail Baltica no simboliska celtniecības projekta kļuva par tēmu filmai, kas sniedzas tālāk par Latvijas skatītāju redzes loku, tāpēc Vācijas, Igaunijas un Polijas iesaistīšanās mūsu filmas veidošanā, paralēli notiekošie ģeopolitiskie satricinājumi ļāva ieraudzīt to, kas filmas sākotnējā izpētē likās apslēpts. Filma ir stāsts, ko un kā Latvijas vidusmēra cilvēks var saprast par to, kas notika un notiek ar Rail Baltica būvniecību, kādas politiskās intereses šī gadsimta projekta celtniecības projekts skar," tā filmas producents Gints Grūbe.
“Pie filmas projekta sākām strādāt jau 2017. gada beigās, kad pasaule bija gluži citāda un arī Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūves nepieciešamību un tolaik iezīmētās problēmas skatījām pilnīgi atšķirīgā kontekstā. Ilgstošais vērojums ļāvis mums ne tikai dokumentēt Rail Baltica attīstību, bet arī izveidot šī laika hroniku, atskatoties uz pēdējo gadu sajūtām un vērtībām. Filmas pēdējos kadrus nofilmējām šī gada jūnijā. Kopš tā laika gaisā nākuši ļoti daudz jauni fakti, tādēļ šķiet, ka būtu jāveido filmas Nord Express nākamā sērija,“ tā filmas producente Elīna Gediņa-Ducena.
Režisors Kārlis Lesiņš iepriekš veidojis vairākas dokumentālās filmas, kā arī 2020. gadā iznākusi viņa debijas spēlfilma Izmisums. Kārlis ir saņēmis divas Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps - viņa īsmetrāžas spēlfilma Konvertīti (2016) tika atzīta par labāko Latvijas studentu filmu, bet dokumentālā īsfilma Vectēva tēvs (2016) - par labāko debiju. Šī filma saņēma arī balvu kā labākā starptautiskā īsmetrāžas dokumentālā filma Bosforas filmu festivālā.
Radošā komanda: režisors Kārlis Lesiņš, pētniece Inese Braže, galvenais operators Ivo Skanstiņš, montāžas režisors Toms Krauklis, skaņu režisors Siim Skepast, producenti Elīna Gediņa-Ducena un Gints Grūbe, kopproducenti Pille Rünk (AllFilm), Małgorzata Staroń (Staron Film), Reinhardt Beetz (Beetz Brothers). Filma ir četru valstu – Latvijas, Vācijas, Polijas, Igaunijas – kopražojums.
Latvijā filma veidota filmu studijā Mistrus Media, kas iepriekš veidojusi vairākas starptautiski zināmās dokumentālas filmas – Turpinājums, Turpinājums. Pieaugšana, Zemnieki, Patrīcija, Spiegs, kurš mans tēvs, Ģenerālplāns, Homo Sovieticus, Escaping Riga, Pasaules skaņa.
Kinoteātros filmu varēs redzēt no 28. novembra.