Cēsu "vāgneriānā" ļaus piedzīvot operas Zīgfrīds koncertatskaņojumu, bet Pils parka estrādē baudīt Kārļa Lāča mūzikas teātra programmu. Līdzās muzikāls jaunatklājums – amerikāņu izcelsmes pianista Roberta Fleica solokoncerts –, bet Cēsu Sv. Jāņa baznīcā Schola Cantorum Riga viduslaiku dziedājumi. Krāsu pasaule Raimonda Staprāna darbu ekspozīcijā un tehnoloģiju un vizuālās mākslas sinerģija Martina Vizbuļa izstādē, "kurā darbs būs ieraugāms tikai tad, kad tam piezvanīs".
"Tas ir viens no ilgmūžīgākajiem, ja ne pats ilgmūžīgākais multidisciplinārais festivāls," vakar, Dailes teātrī atklājot jau 16. Cēsu Mākslas festivālam veltīto preses konferenci, teica tā izveidotājs un direktors Juris Žagars. Cēsu Mākslas festivāla veiksmes stāstu viņš skaidro ar nemainīgo un stabilo komandu – gan programmas kuratoriem – Daigu Rudzāti, Žaneti Skaruli un Arturu Maskatu –, gan finansētājiem un mecenātiem – Valsts kultūrkapitāla fondu, SEB banku un Latvijas Mobilo telefonu.
"Mūsu kultūras vide Latvijā ir ārkārtīgi blīva, it sevišķi pēc kovida – uz visu nav iespējams paspēt izskraidīt. Lai blīvajā, ārkārtīgi kvalitatīvajā vidē varētu noturēties, ir svarīgi, kādā spēles laukumā tu spēlē. Mēs cenšamies spēlēt laukumā – unikāli un ekskluzīvi notikumi. Tā tu vari izrauties no kopīgās vides," Cēsu Mākslas festivāla vietu kopējās Latvijas kultūras dzīves kontekstā raksturo Juris Žagars, uzsverot, ka, pateicoties festivālam, Cēsīs ir attīstītas vairākas "modernas, laikmetīgas un perspektīvas" telpas kultūras un mākslas notikumiem.
Ieguldījums laikmetīgajā mākslā
Cēsu Mākslas festivāls vienmēr licis akcentu uz jaunu vietu atklāšanu. Pirms vairākiem gadiem Cēsu Mākslas festivāls tukšo metāla vāciņu rūpnīcas cehu Neredzīgo kvartālā pārvērta jaunā laikmetīgās mākslas izstāžu vietā, dāvājot tai jaunu nozīmi un elpu. Ar katru gadu mākslai atdoto industriālo vietu iedzīvinot arvien vairāk, Cēsis drīz kļūs par jaunu kultūrvietu bagātākas, jo teritorija pārtop radošo un digitālo industriju kvartālā Rainis.
Neskatoties uz jau uzsāktajiem kvartāla attīstības plāniem, 15. jūlijā festivāls tradicionāli iesāksies Laikmetīgās mākslas centrā ar izstādes Tagadnes artefakti atklāšanu. Turpinot aizvadītajā gadā aizsākto, arī šoreiz tiks izcelti vietējie un Baltijas mākslinieki Oļa Vasiļjeva un Kristaps Ancāns, Augusts Serapins un Lina Lapelīte. Izstādes centrā būs mākslinieku dialogs ar telpu, tās vēsturi un apcerēm par iedomātu nākotni, vienlaikus apzinoties mūsu vietu laika un pasaules teritoriālajā kontekstā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 6. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!