Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Dusošā skaistuļa modināšana

Sabiedrības saliedēšanā cerības liek uz Latvijas Kultūras kanonu. Tiek izstrādāti priekšlikumi tā uzlabošanai un popularizēšanai

No koka saknes darinātais stulpiņš – latviešu sēdekļu kultūru visprecīzāk raksturojošais arhetips – ir viena no 99 Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām vērtībām, par kuras nozīmīgumu vai šajā gadījumā pat eksistenci diemžēl nojauš vien retais. 2007. gadā ekspertu veidotais Latvijas izcilāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas aptver vizuālās mākslas, mūzikas, literatūras, skatuves mākslas, kino, arhitektūras un dizaina, kā arī tautas tradīciju nozari, iestājoties ekonomiskajai krīzei, savu iziešanu tautiņās tālāk par projekta mājaslapu (www.kulturaskanons.lv) pagaidām nav piedzīvojis. "Tas ir palicis diezgan iekapsulētā veidā," atzīst Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vadītāja Jolanta Treile un stāsta, ka krāšņi ilustrētam un ar audiovizuālu materiālu papildinātam izdevumam paredzētais finansējums tā arī netika piešķirts, jo plānotie Kultūras kanona (KK) popularizēšanas pasākumi kopumā zaudēja prioritātes statusu.

Varbūt dusošo skaistuli izdosies pamodināt šogad. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija aicināja Kultūras ministriju (KM) līdz februāra sākumam sagatavot priekšlikumus par KK atjaunošanu. Pieaicinot darba grupā pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā kino centra un ekspertus, KM uzdevums bija izdiskutēt veidus, kā uzlabot KK, un apsvērt iespēju iekļaut arī mazākumtautību radītās vērtības Latvijā. Arī – izstrādāt priekšlikumus par KK popularizēšanu dažādās mērķa grupās. "Kultūras kanonam ir jākļūst par ietekmīgu valsts kultūras, izglītības, sabiedrības saliedētības un Latvijas tēla veidošanas politikas instrumentu," Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas (SSSK) viedokli paudis tās priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Atbrīvot no netveramā

Šogad valsts budžetā Kultūras kanona vajadzībām ir ieplānoti 50 000 latu, kas tiks tērēti atkarībā no tā, kādi būs nākamie soļi pēc priekšlikumu izvērtēšanas SSSK.

Darba grupa rosinās izstrādāt Kultūras kanona versijas bērniem, jauniešiem, nepilsoņiem, imigrantiem un ārvalstu tūristiem, kā arī papildinošu izziņas vai mācību materiālu vispārizglītojošām skolām, profesionālās vidējās izglītības iestādēm, augstskolām, valsts un pašvaldību bibliotēkām un muzejiem. Viens no pirmajiem soļiem būtu Kultūras kanona mājaslapas pārveidošana, ieviešot interaktivitātes elementus, stāsta J. Treile.
Tomēr karstākās diskusijas raisās par Kultūras kanona saturu. Darba grupa ir spriedusi par iespēju papildināt to ar jaunām sadaļām – zinātni, vēsturi un dabu –, savukārt nav noskaņota pārvērtēt sarakstā jau esošās vērtības, uz ko savā ziņā norāda SSSK ieteikums "nākamajā KK vērtību atjaunošanas kārtā nepalielināt esošajā KK ietverto vērtību vienību apjomu (99)". I. Latkovskis skaidro, ka rosinājums neesot svītrot jau esošās vērtības uz jauno rēķina, bet gan atbrīvot kanonu no dažām "netveramām" vērtībām un turpmāk tās atlasīt pēc iespējami vienlīdzīgiem principiem. "Tādā ziņā vislabākā ir literatūras nozare, kurā galvenokārt minēti konkrēti autori ar konkrētiem darbiem. (..) Jo īpaši tas ir svarīgi cilvēkiem, kuri vēlas integrēties latviešu kultūrā. Sāc ar vienu konkrētu darbu, kas ir kanona pamatā, tad pakāpeniski vari apgūt citus. (..) Skatuves mākslas nozare ietver pārāk daudz dimensiju: lugu kā literāru darbu, lugu kā konkrētu uzvedumu, teātru darbības posmus, aktierus, pantomīmu un baletu. Ne visu, kas ir bijis labs un nozīmīgs, tagad vajadzētu par katru vari iedabūt Kultūras kanonā," viņš skaidro.

Kultūras kanona patronese Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vadītāja Māra Lāce pauž viedokli, ka pašreizējais kanons ir jāsaglabā, taču tam ir jāpiešķir vēsturiskais fons: "Vēsturniekiem būtu jāspēj nosaukt nozīmīgākos vēsturiskos faktus vai notikumus, bez kuriem nav iedomājama Latvijas vēsture un šīs kultūras vērtības."

Uz vēstures ass


Latvijas Kultūras kanons līdzinās tam, kāds ir Dānijā, taču viens no darba grupas apspriestajiem variantiem – uzlikt kultūras vērtības uz vēstures ass – liek paraudzīties Nīderlandes Vēstures kanona virzienā. Tas tapa, lai vairotu sabiedrības zināšanas par Nīderlandes vēsturi un kultūru, veicinātu minoritāšu integrāciju, un 2009. gadā tika iekļauts vispārizglītojošo skolu mācību programmā. Tas ir prasmīgi pasniegts vēsturisks stāsts par šo zemi, sākot ar vairākiem gadu tūkstošiem p. m. ē. un beidzot ar eiro ieviešanu. Uz laika ass izvietotie 50 vēsturiskie notikumi atklāj arī valstij nozīmīgas kultūras vērtības. Mājaslapā (www. entoen.nu) var izlasīt ne vien aprakstus, bet arī skatīties attēlus, video, klausīties ierakstus utt. "Ideja ir ļoti laba – labi uztverama, un vieta ir gan vēsturei, gan kultūrai," vērtē LU Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis. "Nīderlandes vēsture, protams, ir Eiropas vēsture, piemēram, Hābsburgi puspasauli tajā laikā valdīja. Arī mūsu kanons ir nacionāls, bet nav arī atrauts ārpus laika un telpas." G. Zemītis teic, ka vēsture kanonā noteikti jāiekļauj, jo, piemēram, salīdzinājumā ar lietuviešiem, kuri nevar sevi iedomāties bez atmiņām par Saules vai Grīnvaldes kauju, latviešiem par savu vēsturi pietrūkst izpratnes.

Svarīgs ir devums

"Ja kanons nekalpo kā rīks sabiedrības izglītības celšanai, ja tas netiek izmantots, lai runātu starp dažādām cilvēku grupām, kas šeit dzīvo, tam īsti nemaz nav nozīmes," teic M. Lāce, jautāta par nepieciešamību iekļaut kanonā mazākumtautību kultūras vērtības, kas radītas Latvijā.

J.Treile norāda, ka viens no riskiem ir vērtēt lietas kanonā pēc etniskās piederības, jo primārais tomēr ir vērtība – devums šim reģionam. Vizuālās mākslas pārstāvjiem bieži pārmet, ka Kultūras kanonā nav iekļauts Daugavpilī dzimušais ievērojamais gleznotājs Marko Rotko. Taču viņa devums nav būtiski ietekmējis Latviju. "Rotko tikai tagad – līdz ar Rotko centra atvēršanu – atgriežas Latvijas kultūrvidē," atgādina J. Treile. "Nav nekādu aizspriedumu ne pret vienu tautību – kas vēstures gaitā pie mums ir radies, tam neapšaubāmi jābūt kanonā," spriež G. Zemītis. I. Latkovskis uzskata par būtisku definēt, kas šodien ir Latvijas krievu kultūra. "Tas nav jautājums par Puškinu," viņš saka. "Tas ir jautājums par tām kultūras vērtībām, kuras krievi radījuši, dzīvodami Latvijā. Par tām Latvijas krievu kultūras vērtībām un tradīcijām, kuras būtu iekļaujamas mūsu kopīgajā Kultūras kanonā." 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja