Izstādi par Latvijā līdz šim vienpusīgi atklāto Annu Lācis, starptautiski pazīstamu kā Asju Lācis, vienu no XX gs. spilgtākajām latviešu radošajām personībām, veido kurators Andris Brinkmanis un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
Anna Lāce (dz. Liepiņa (1891–1979)) pasaulē pazīstama kā Asja Lācis, un viņas metodes teātrī plaši zināmas starptautiskajā apritē. Režisore, aktrise, teorētiķe, pedagoģe, nenogurstoša meklētāja un eksperimentatore, starpniece starp avangarda vācu, latviešu un krievu kultūru, kura ar savu pieredzi un spilgto personību iedvesmojusi daudzus tā laika kultūras dižgarus. Piemēram, 1928. gadā Berlīnē tika izdots slavenā vācu filozofa Valtera Benjamina eseju krājums Vienvirziena iela/Einbahnstrasse. Tā titullapā lasāms veltījums: "Šo ielu sauc par Asjas Lācis ielu, kura kā inženiere to izlauzusi cauri autorā."
Izstādes skatītājs nonāks teju visos XX gadsimta sākuma Eiropas kultūras avangarda degpunktos no Rīgas līdz Berlīnei, Minhenei, Neapolei, Romai, Vīnei, Parīzei, Sanktpēterburgai, Maskavai, Valmierai, atgriežoties Rīgā. Katrā no šiem pieturas punktiem Asja Lācis tikusies un sadarbojusies ar vadošajiem intelektuāļiem – Bertoltu Brehtu, Maksu Reinhardu, Frici Langu, Bernhardu Reihu, Ervinu Piskatoru, Zigfrīdu Krakaueru un Valteru Benjaminu Vācijā, ar Fjodoru Komisarževski, Vladimiru Majakovski, Vsevolodu Meijerholdu, Vladimiru Billu Belocerkovski, Sergeju Eizenšteinu, Viktoru Šestakovu, Dzigu Vertovu, Sergeju Tretjakovu Krievijā un Linardu Laicenu, Leonu Paegli, Eduardu Priedi Latvijā. "Mēs runājam par trīs dažādām kultūrām – vācu, krievu un latviešu, redzēsim, ka tajā laikā bija ļoti spēcīga saikne," uzsver kurators, kurš Annas Lācis personību ievietojis plašā sava laika ideju un estētisko strāvojumu tīklojumā.
Izstāde Rīgā ir paplašināta versija projektam, ko Andris Brinkmanis īstenoja vienā no nozīmīgākajiem pasaules mākslas notikumiem un kas norisinās reizi piecos gados – izstādē Documenta 2017. gadā, atsaucoties Rietumeiropas jaunajam intereses vilnim par Annu Lācis. Latvijā kurators skatītājiem piedāvā virkni jaunu eksponātu un dokumentu. Aplūkojami unikāli materiāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma (Rīga), Annas Lāces mazmeitas Māras Ķimeles privātās kolekcijas, Valtera Benjamina Arhīva (Berlīne), LNB, LNA LVKFFDA, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja (Rīga), Krievijas RGALI un GARF arhīviem. Izstādi papildinās arī kuratora uzkrātie materiāli, un tās teksti tapuši kopā ar Beatu Paškevicu.
Katru sestdienu, svētdienu no plkst. 12–16 izstādē būs sastopami Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mākslas vēstneši, kas palīdzēs atklāt Asjas stāstu. Svarīgi zināt, ka viņi nav gidi – mākslas profesionāļi, kādus esam pieraduši sastapt tradicionālās izstādēs.