Uzliesmojumi Eiropas kartē
Gada pirmajā pusē notiks vairāki latviešu mākslas uzliesmojumi Eiropas kartē, savukārt uz ilgi cerētajiem mākslas infrastruktūras objektiem nāksies pagaidīt. Jau februārī Briselē mākslas centrā Bozar tiks atvērta izstāde Vizionārās struktūras, ko pērn redzējām Nacionālajā bibliotēkā; uz Parīzi pošas gan Gints Gabrāns ar personālizstādi Ne no kurienes, gan kim? kuratores ar veltījumu Andrejam Kurcijam.
Helsinkos personālizstādi rīko Inga Meldere. Venēcijas biennālei šogad tiek gatavota ne vien Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša valsti pārstāvošā ekspozīcija, bet arī plašāka latviešu mākslas izstāde, kas startēšot paralēlajā programmā un ir uzticēta Maskavas kuratoram Viktoram Miziano.
Turpat starptautiskajā grupas izstādē Personal Structures aicināts piedalīties Kristaps Ģelzis. Tikmēr Rīgā jau būs noskaidrots kārtējais Purvīša balvas laureāts, ko paziņos, protams, visu nominantu kopizstādē Arsenālā. Pēc tam Arsenāls piedāvās slavenā Luksemburgas fotogrāfa Edvarda Steihena izstādi. Kim? aicinās pie sevis Eiropraida un citus aktīvistus integrācijas projektā, kā āķi izmetot Tom of Finland provokatīvos zīmējumus komplektā ar Edgara Ozoliņa ilustrācijām grāmatai Mīlestības vārdā.
Starptautiskajos tirgos, kā ierasts, Latviju pārstāvēs galerijas Māksla XO (Positions Berlin) un Alma (Next Saatchi), bet pašu mājās notiks virkne personālizstāžu un nozaru pārskatu.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju gan paredzēts beigt tikai 2015. gada decembrī, un līdz jaunai ekspozīcijai būs jāpagaida līdz maijam.
Toties visu nākamo gadu interesentiem būs iespēja sekot līdzi Laikmetīgās mākslas muzeja koncepcijas izstrādei, kurā iesaistījies ilgāku laiku Berlīnē rezidējošais latviešu kurators Kaspars Vanags.
Dižgari starmešu spilgtajā gaismā
Visā Latvijā tiks plaši atzīmēta Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileja, kurai veltītajā programmā Pastāvēs, kas pārvērtīsies kopumā ir iekļauti vairāk nekā astoņdesmit notikumu. Par vienu no intriģējošākajiem solās kļūt viesrežisora Kirila Serebreņņikova muzikālais iestudējums Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī, kas savu pirmizrādi piedzīvos 29. janvārī un piedāvās "noiet Raiņa dzīves ceļu no piedzimšanas jeb nebūtības līdz nāvei jeb mūžībai". Šajā pašā teātrī režisors Viesturs Kairišs iestudēs lugu Uguns un nakts, kas skatītāju vērtējumam tiks nodota nākamās sezonas sākumā (11.IX). Vairāki pasākumi norisināsies Jūrmalā – Dzintaru koncertzālē varēs izbaudīt uzvedumu Vēstules... ar Raiņa un Aspazijas dzeju, kura režisore būs Rēzija Kalniņa. Tajā piedalīsies aktieri un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Aināra Rubiķa vadībā (17.VI).
Abu dižgaru jubilejas svinēšanas plānā ir iekļauta vairāku grāmatu izdošana, izstāžu atvēršana, konferenču, ekspedīciju un citu pasākumu rīkošana, lai aktualizētu Raiņa un Aspazijas literāro mantojumu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mērogā (viņiem veltīta ekspozīcija būs skatāma arī UNESCO centrālajā mītnē Parīzē). Ar detalizētāku informāciju varēs iepazīties īpaši šim gadam izveidotajā interneta vietnē www.aspazijarainis.lv. "Ikvienam ir iespēja (un tas būtu ļoti vēlams) savas ieceres un aktivitātes pieteikt, lai varētu tās iekļaut kalendārā un visi interesenti vienuviet spētu atrast ziņas par visdažādākajiem notikumiem," norāda jubilejas gada programmas Pastāvēs, kas pārvērtīsies kuratore Sigita Kušnere. Viņa aicina datus par gaidāmajiem pasākumiem, kā arī jautājumus, komentārus vai lūgumus palīdzēt kāda projekta izstrādē vai sadarbības partneru meklējumos sūtīt uz e-pastu [email protected].
Jaunu teritoriju apgūšana
Šis gads būs zīmīgs ar vairāku latviešu autoru darbu izdošanu ārvalstīs – Francijā tiks laists klajā rakstnieka Jāņa Joņeva debijas romāns Jelgava 94, par kuru viņš iepriekšējā gadā saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu, laikrakstu Diena informēja Latvijas Literatūras centra pārstāve Juta Pīrāga. Lielbritānijā iznāks Kārļa Vērdiņa dzejas izlase – pērn viņa Come to Me tika atzīts par vienu no piecdesmit labākajiem mīlas dzejoļiem pasaulē. Lietuvā tiks izdota Māras Zālītes bērnības atmiņu grāmata Pieci pirksti, Vācijā iznāks Margaritas Perveņeckas stāsti, Kanādā – Liānas Langas dzeja. Iespējams, līdzīgs liktenis piemeklēs arī kādu no šogad klajā laistajiem darbiem.
"Intelektuāli nospriegoti vēstījumi un literāri augstā līmenī nostrādāti izklaides rakstura sacerējumi," par Dienas grāmatas piedāvājuma amplitūdu saka izdevniecības direktore un galvenā redaktore Dace Sparāne-Freimane. Janvāri ievadīs vēsturnieces Sanitas Reinsones dokumentālais darbs Meža meitas. Autores pierakstītajos divpadsmit dzīvesstāstos atklāsies skaudra – līdz šim nepētīta un mazzināma – mūsu vēstures nodaļa par sievietēm partizānu gaitās pēc Otrā pasaules kara. Klajā nāks arī vairāki Latvijas vēstures romānu sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts darbi – jau pavisam drīz atvēršanas svētkus piedzīvos Māra Bērziņa romāns Svina garša par četrdesmito gadu sākumu. Ceļā pie lasītājiem pošas arī žurnālista Jāņa Žildes grāmata Piekūns skrien debesīs par pašmāju folkroka grupu Jauns mēness.
Homo Novus – 20. Jaunie aktieri nāk!
Kā viens no lielākajiem 2015. gada teātra notikumiem jāizceļ starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo Novus, kas notiks Rīgā no 4. līdz 12. septembrim.
Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa atklāj tā vadlīnijas: "Tā kā 2015. ir Prāgas Scenogrāfijas kvadriennāles gads, būtiska daļa festivāla programmā būs veltīta scenogrāfijai un teātra telpai. Festivālā būs iespējams redzēt nelielu kvadriennāles darbu izlasi izstādes formātā, kuras centrā plānots likt nīderlandiešu mākslinieka Drīsa Verhovena instalācijas Homo Desperatus un Fare thee well! (Nīderlandes nacionālās ekspozīcijas Prāgā autors)."
Pēc vairāku gadu klusēšanas 2014. gadā divas dziļi personiskas izrādes Helsinkos iestudējis režisors Kristians Smeds, un tās būs skatāmas arī Homo Novus Rīgā. Izrādē Tēlnieks piedalās divi somu tēlnieki – viens ir aizrāvies ar indiāņu, otrs – ar kovboju kultūru. Savukārt izrāde Palsa stāsta par kontroversiālo somu gleznotāju Kalervo Palsu. Galvenajā lomā ir pats Smeds. "Festivāls piedāvās vēl vienu atkalredzēšanos – franču mākslinieks Filips Kens ir atjaunojis vienu no saviem izcilākajiem iestudējumiem Pūķu melanholija, ko vedīs uz Rīgu kopā ar īpašu veltījumu Homo Novus divdesmitgadei," atklāj G. Laiviņa.
Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija šogad tomēr nesāksies – informē va/s Valsts nekustamie īpašumi sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina: "Plānots, ka 2015. gada rudenī tiks saņemts akceptēts JRT būvprojekts. Pēc tam būs iepirkums būvniecības darbu veicēja izvēlei. Tad tiks sākti būvdarbi. Ņemot vērā, ka to sākšana saistīta ar teātra darba sezonu, jo sezonas laikā teātris nevar atstāt telpas, visticamāk, būvdarbus var sākt pēc sezonas noslēguma 2016. gada vasarā."
Vasarā Latvijas Kultūras akadēmiju absolvēs Annas Eižvertiņas vadītais dramatisko aktieru kurss – 10 aktieru un astoņas aktrises. Agnese Cīrule jau tagad ir Nacionālā teātra štata aktrise, pārējie kursabiedri nonāks brīvajā aktieru tirgū.
Dziesmu svētki, kultūras vēsts Eiropai un Zelta zirgs
Satraukumam, ka pēc Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atvēziena nāksies samierināties ar pelēcību, nav pamata kaut vai tāpēc, ka Latvijas mūzikas asinsrite arvien ir spraiga. Tajā pamanāmi iesaistījusies pērn atklātā jaunā Vidzemes koncertzāle Cēsīs, un šogad gaidām, kad durvis vērs jau trešā reģionālā koncertzāle – Lielais dzintars. XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos jūlijā piedalīsies līdz šim lielākais dalībnieku skaits – 37 000 skolēnu –, bet tieši pirms tam savu 20 gadu jubileju Rīgā, kur tie dzimuši, svinēs Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Tie noslēgs Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā kultūras programmu, kas sāksies jau 8. janvārī ar koncertu Latvijas Nacionālajā operā. Programmā, kas piedāvās ap 200 notikumu, īpašs būs Ērika Ešenvalda multimediālās simfonijas Ziemeļblāzma pirmatskaņojums mūsu Operā 27. aprīlī, savukārt Latvijas mūziku pasaulē – Beļģijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Vācijā, ASV, Baltkrievijā, Krievijā, Ķīnā, Ukrainā – apliecinās mūsu starptautiski atzītie kultūras dimanti: diriģenti Andris Nelsons, Andris Poga, Ainārs Rubiķis, operzvaigznes Elīna Garanča, Maija Kovaļevska, Egils Siliņš, vijolnieks Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris Latvija, Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbends, orķestris Sinfonietta Rīga. Elīna Garanča dziedās prezidentūras atklāšanas koncertā Briselē (16.I). Dž. Verdi Rekviēma atskaņojumu Parīzē (Elizejas lauku teātrī 18.V) ar Andri Pogu pie LNSO un kora Latvija diriģenta pults krāšņos Maijas Kovaļevskas un Egila Siliņa balsis. Berlīnes Vācu operā notiks Artura Maskata operas Valentīna viesizrāde.
Latvijas Radio koris ar īpašiem koncertiem svētīs 75 gadu jubileju. Godinot četrkāršu jubileju – Rainim 150, komponistam Arvīdam Žilinskim 110, operas Zelta zirgs pirmizrādei 50 un Antiņa lomas izpildītājam tenoram Jānim Zāberam 80 gadu –, leģendārā opera tiks iestudēta Opermūzikas svētkos Siguldā. Latvijā šogad notiks ar mūsu brīvības ceļu cieši saistītais tautas mūzikas festivāls Baltica.
2015. ieskrienas lēnā solītī
Sācies jauns gads, un laiks visiem savos Ziemassvētku dāvanās iegūtajos pēc tipogrāfijas vēl smaržojošajos plānotājos atzīmēt 2015. gada aizņemtos vakarus. Gada nogalē Krogā Aptieka jau aizsācies atskats uz pagājušo gadu pašmāju mūzikā tiks svinēts arī 16. janvārī klubā Melnā piektdiena, kur tiks piešķirtas Metāla gada balvas. Uzstāsies Green Novice un Preterntural, kas pretendē uz roka jeb metāla mūzikas balvu arī mūzikas ierakstu gada balvā Zelta mikrofons (Latvijas Nacionālajā operā 24. februārī).
Bet mums laiks savos plānotājos aizšķirstīties arī līdz tālākai nākotnei – jau zināmi vairāki slaveni ārzemju mūziķi, kuri šogad pagodinās Latviju ar savu klātbūtni. Andrea Bočelli dziedās Arēnā Rīga jau 10. janvārī, 16. februārī turpat uzstāsies jaunākas paaudzes superzvaigznes: Eds Šīrans 16. februārī un Keitija Perija 15. martā. Kanādiešu dziedātājs Braiens Adamss jau kuro reizi priecēs fanus Latvijā 25. martā, kā brīnumbērns savulaik slavas augstumos uzlidojusī vijolniece Vanesa Meja būs dažas dienas vēlāk – 29. martā. No stadionu mēroga superzvaigznēm vislielākā ir Robijs Viljamss, kurš 6. aprīlī Rīgā uzstāsies pirmoreiz. Ar puišu popgrupu Take That karjeru sākušais mūziķis solokarjerā centies darīt pilnīgi visu, lai iegūtu masu ievērību, – no centieniem draudzēties ar 90. gadu britpopa sliktajiem zēniem brāļiem Galaheriem un narkotiku lietošanas līdz visādu laiku zvaigžņu "nejaušai" atdarināšanai – Viljamss ir centies būt gan kā Frenks Sinatra un Rojs Orbisons, gan kā Kiss un U2. Viņš ir šovmenis vārda vistiešākajā nozīmē, un šādam statusam atbilstoši ir arī viņa koncerti.
Pretstats ir Meisija Greja, kura sākumā rakstīja dziesmas citam vokālam, bet beigu beigās iedziedāja tās pati savā īpašajā griezīgā balsī un ieguva pasaules slavu. 27. februārī Rīgā Palladium viņa, svinot sava pirmā un veiksmīgākā albuma On How Life Is 15 gadu jubileju, izpildīs to pilnā apjomā. Ar nepacietību gaidīsim, ko piedāvās Positivus festivāls.
Latvijas filmu pirmizrāžu grafiks izskatās cerīgs
Kaut tvitersfēra jau mudž no visai depresīviem pārtvītojumiem ar skumju priekšnojautu – ir slikti, būs vēl sliktāk –, to attiecinot uz starptautiskās situācijas eskalēšanu, domāsim par labo un vēlreiz par labo. Teiksim, par to, kas Latvijas kino gaida 2015. gadā. Aizejošais gads Latvijas kino atnesa vērā ņemamu pacēlumu un apjautu – mēs varam –, tagad atliek vien šīs sajūtas nostiprināt ar labām filmām. Hipotētiskais 2015. gada Latvijas filmu pirmizrāžu grafiks izskatās cerīgs – gada pirmajā pusē pirmizrāde solās būt režisora, arī topošā mākslas doktora un teorētiķa Dāvja Sīmaņa filmai Pelnu sanatorija ar vācu aktieri Ulrihu Matesu galvenajā lomā. Novembrī pirmizrāde būs vēl viena dažādos medijos (teātris, opera, kino) strādājoša režisora – Viestura Kairiša – filmai Melānijas hronika, arī Latvijai nu būs sava izsūtīšanas drāma.
Pagājušais gads iezīmējās ar Latvijas kino "jaunā viļņa" konstatāciju un arī pirmajiem trauslajiem "pārmetumiem" par tematisko monotonismu, taču bez "jaunā viļņa" vai vecāku un bērnu attiecību analīzes neiztiks arī debitanta Renāra Vimbas filma Es esmu šeit – šai filmai gaidāma pirmizrāde. Gada beigās spēlfilmu Ausma pirmizrādīs režisore Laila Pakalniņa – viņas filmas darbība risinās Padomju Latvijā, un tās centrā ir dramatisks tēva un viņa mazā dēla konflikts ideoloģijas vārdā. Interesants ir fakts, ka Lailu Pakalniņu ir inspirējusi XX gs. 30. gados padomju cenzūras iznīcinātā Sergeja Eizenšteina filma Tērču pļava.
Liels izaicinājums būs arī programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei pirmās kārtas uzvarētāju noskaidrošana un līdzekļu piesaistīšana, lai varētu tapt vismaz piecas pilnmetrāžas filmas, ar kurām mēs sagaidītu Latvijas jubileju.
Protams, ir vēl arī Eiropas un pasaules konteksts, kuru tik īsā rakstā neapjēgt un neapgūt, bet, ja varu būt lakoniska un precīza, aicinu pievērst uzmanību filmai, kas nenoliedzami būs klātesoša Oskara balvu ceremonijā februārī un kas ir viena no spēcīgākajām refleksijām par lielā šovbiznesa iluzorismu, – tā ir drāma Putncilvēks/Birdman, kas kinoteātros skatāma no 16. janvāra.