Aspazija radīja to, ko sauc par lirisko varoni, paša autora uzskatu izteicēju. To jaunatklāt un izgaismot mēģinās izrāde. Režisors stāsta, ka izrādē Sarkanās puķes, kurā spēlēs trīs aktrises - Inga Apine, Dace Everss un Māra Mennika -, dominēs emocionālais, nevis vēsturiskais konteksts. "Aspazija Sarkanajās puķēs meklē cerību dzīvei, ir emocionāli atklāta, varētu pat teikt - atkailināta. Reti gadās tāds materiāls, kurš nepastarpināti pievēršas dzīves būtiskākajiem jautājumiem, kliedz pēc pilnasinīgas dzīvošanas, nevis tikai eksistēšanas, aicina nenodzīvot dzīvi pavirši, virspusēji, turklāt dara to bez mūsdienās tik raksturīgās ironijas, sarkasma un vardarbības," skaidro R. Suhanovs. Šāda līmeņa dzejai nav noilguma, tā, pēc režisora domām, ir pārlaicīga un ved nevis pa sociālpolitiskiem ceļiem, bet vedina iedziļināties emocionālajā, garīgajā pasaulē un tur satikties pašam ar sevi.
Tomēr režisors uzsver, ka liela nozīme Aspazijai bijusi arī sava laika sabiedrisko procesu mainīšanā. Kad viņa tikko parādījās pie literatūras apvāršņa, tā sauktais sieviešu jautājums sabiedrībā vēl tika skatīts ļoti šauri un patriarhāli, viņa bija viena no pirmajām sievietēm, kas uzstāja, ka garīgajā un politiskajā jomā abi dzimumi ir līdzvērtīgi. "Kādreiz Aspazija uzsāka ļoti atklātu sarunu par cilvēka iekšējiem procesiem, par spēju nostāties pret valdošajiem sabiedriskajiem uzskatiem un pieņēmumiem. Pie tās cīņas par tiesībām domāt patstāvīgi un citādi mēs aizvien no jauna atgriežamies," saka režisors.
Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā piedzīvojam veselu tematisko pasākumu lavīnu, un R. Suhanovs prāto, ka, iespējams, izvēle iestudēt šos autorus kādam var šķist formāla, taču, vērojot arī citos profesionālajos teātros tapušos iestudējumus, viņš secinājis, ka mākslinieki ļoti cenšas pieslēgties Raiņa un Aspazijas garīgajai telpai.