Iedvesmojoties no mākslinieka Marka Rotko darbiem, iestudējumu kopā ar Dailes teātra kolēģiem un starptautisku komandu veidojis viens no patlaban Eiropas teātra pasaulē izaicinošākajiem jaunajiem poļu režisoriem, kurš savās izrādēs drosmīgi apvieno teātra mākslu ar video un mūziku, – Lukašs Tvarkovskis.
"Režisors, lugas autore, videomākslinieks un komponists ir no Polijas, scenogrāfs ir francūzis, kostīmu mākslinieki – no Vācijas, gaismu mākslinieks ir lietuvietis. Lielākā daļa aktieru ir no Dailes teātra, bet izrādē piedalās arī divi lieliski poļu aktieri no JK Opoles teātra Polijā, kā arī divi neprofesionāli ķīniešu aktieri no Rīgas. Izrāde vienlaicīgi būs repertuārā gan pie mums Dailē, gan Polijas teātrī ar to pašu aktieru un mākslinieciski tehnisko sastāvu. Tāpat jāsaka, ka šī būs līdz šim tehnoloģiski vissarežģītākā izrāde teātrī," stāsta J. Žagars, uzsverot sadarbību ar uzņēmumu LMT, kā arī Adama Mickeviča institūtu un JK Opoles teātri.
Marks Rotko un viņa mākslas darbi ir prizma, caur kuru parādīt XXI gs. nemateriālo kapitālismu, kur lietu vērtība atklājas paša kapitālisma definīcijās – tās nošķir patieso no "feikā", autentisko no viltojuma un oriģinālo no atdarinājuma, norāda izrādes režisors Lukašs Tvarkovskis: "Rotko māksla un viņa biogrāfija ir sākumpunkts – to projekcija teātra telpā ļauj saredzēt un apšaubīt pieņēmumus: persona var kļūt par preci, māksla saplūst ar tirgu, garīgums tiek sludināts pēc kapitālisma likumiem, un vienlaikus viss ir arī otrādi."
Mūsdienās robežas starp mākslas darbiem, to kopijām, mākslinieka reputāciju un mākslas tirgus tehnoloģisko attīstību arvien saplūst. Viltojums un oriģināls, kā arī to paradoksālās metastāzes virtuālajā vidē ir izrādes stāsta centrālā tēma. Izrāde pēta, ko īsti nozīmē jaunā tendence – veidot mākslas darbus digitālajā vidē un nodrošināt ar blokķēžu tehnoloģiju. Kāda nozīme ir mākslinieka darba autentiskumam? Un vai teātra mākslas nepastarpinātā pieredze ir pasargāta no šādiem tirgus principiem? Tieši šo jautājumu dēļ un liekot domāt par slavenu zīmolu aizstāšanu ar viltojumiem, izrādes nosaukums Rotkho apzināti veidots, lai samulsinātu skatītāju, – angliski mākslinieka uzvārds pareizi rakstāms Rothko.
Kā stāsta izrādes veidotāji, par unikālu mākslas notikumu Latvijā to veido dramaturģija, režija, scenogrāfija un aktierspēle sintēzē ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādus izmanto TV un kino. Izrāde eksperimentē ar video un gaismu, atklājot mijiedarbību starp fiziskās mākslas mistēriju un virtuālo mākslu, mākslas dublikātu kopiju.