Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Piektdiena, 16. aprīlis
Mintauts, Alfs, Bernadeta

Diāna Kārkliņa

Sarakstā – gan līdzšinējie, gan jauni bonusi

Piekritīsiet – Covid-19 ierobežojumu apstākļos nav lielas jēgas no darba devēja apmaksāta abonementa sporta klubā, ja šie klubi ir slēgti un nestrādā. Tāpat, iespējams, nevajadzīgs kļuvis tāds bonuss kā transporta izdevumu kompensēšana, ja darbinieks jau gadu strādā attālināti un birojā tikpat kā neparādās. Pandēmijas situācija likusi daudziem uzņēmumiem pārskatīt labumus, ko tie nodrošina saviem darbiniekiem papildus ikmēneša atalgojumam. Protams, ir organizācijas, kam vīruss atnesis arī finansiālu krīzi, un tāpēc darbinieku labumi ir "apgriezti" līdz minimumam, taču uzņēmumos, kuros gan turpinās pilnvērtīgs darbs, gan ir saglabājušies bonusi strādājošajiem, pieeja papildu labumu nodrošināšanai ir transformējusies, lai vairāk atbilstu apkārt esošajai realitātei.

Zinātne pietuvinājumā

Kurš gan vēl labāk spētu atklāt pētniecības aizraujošo dabu nekā dažādu jomu zinātnieki un zinātnieces?! Viņi to ir gatavi darīt tiešsaistes sarunās ar Latvijas vidusskolēniem. Šādu iespēju piedāvā projekts Zinātne.Zoomed.In jeb Zinātne.Pietuvināta, ko šomēnes organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Tiešsaistes sarunas ar zinātniekiem 11. un 12. klašu skolēniem notiks no šodienas, 6. aprīļa, līdz 29. aprīlim otrdienās, trešdienās un ceturtdienās plkst. 13.00–13.40 un 14.30–15.10 Zoom vidē.

Plaisa ar darba tirgu

Sociālā darba jomas izglītība Latvijā kopumā nodrošina šīs nozares profesionāļiem nepieciešamās zināšanas, taču tajā ir arī vairākas nepilnības, konstatēts pētījumā par šīs jomas izglītības kvalitāti. To no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada februārim veica biedrība Qualitas, analizējot studiju programmas, intervējot to direktorus, kā arī anketējot studentus, absolventus, darba devējus un docētājus.

Kas labs omega taukskābēs

Omega jeb neaizstājamās taukskābes ir polinepiesātinātās taukskābes, kuras organisms var pārveidot no viena veida citā, bet nevar pats saražot, tāpēc tās jāuzņem pietiekamā daudzumā ar uzturu, norāda Benu aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Kur es atkal noliku tās brilles…

Par labu atmiņu un kognitīvo funkciju saglabāšanos nevar rūpēties, nerūpējoties par veselību visplašākajā nozīmē.

Būšanā ar jauniešiem ir kaut kas maģisks(1)

''Ticu, ka tie var būt 100 un vairāk uzņēmumu,'' saka skolu programmas Dzīvei gatavs vadītāja Lāsma Mencendorfa. Programmai nupat martā apritējuši divi gadi, un patlaban tajā 186 dažādu nozaru speciālisti no 22 Latvijas uzņēmumiem ekskursijās, vieslekcijās un tiešsaistes nodarbībās palīdz skolēniem labāk saprast mācību saikni ar reālo profesionālo dzīvi. Viss liecina, ka projekts ies plašumā.

Arī cilvēki ar invaliditāti spēj un vēlas būt noderīgi darba tirgū(4)

Liela daļa cilvēku ar invaliditāti var būt darbaspējīgi un grib strādāt. Viņus vieno citāda pieeja darbu veikšanā, taču sasniegtais rezultāts var būt līdzvērtīgs citu veikumam. Kā rāda Labklājības ministrijas (LM) dati, pirms 10 gadiem mūsu valsts darba tirgū bija ap 25 000 cilvēku ar invaliditāti, šobrīd šis skaitlis pieaudzis līdz 43 000, taču te aizvien redzams potenciāls, jo Latvijā strādā tikai viena ceturtā daļa no visiem darbaspējas vecuma cilvēkiem ar invaliditāti.

Kā izaudzēt vienradzi(7)

1. martā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka kampaņu Izaudzē savu vienradzi!, kurā informēs par pēdējo lielo uzņemšanu biznesa inkubatoru programmās šajā pavasarī. Līdz pat 22. martam interesenti var pieteikties LIAA pirmsinkubācijas un inkubācijas programmām savu biznesa ideju un jau esošas uzņēmējdarbības attīstīšanai lielākajā kopstrādes un jauno uzņēmumu kopienā Latvijā.

Negaidīt, ka kāds pateiks priekšā

"Iesākumā nemaz nebiju domājusi, ka iešu uz šo profesiju. Visiem teicu, ka būšu baņķiere, jo man patīk nauda, patīk matemātika," tagad smejas Monta Moroza. Tomēr ceļu būvniecība viņai nebija gluži sveša joma, jo tajā jau strādājis kāds no radiniekiem, bija sanācis arī iemest aci objektos.

Gribējās vairāk domāt

Viena no Haralda Liepiņa mīļākajām anekdotēm par programmētājiem ir šāda. Sieva saka vīram: "Aizej uz veikalu, atnes pienu. Ja ir olas, atnes desmit," un vīrs no veikala pārrodas ar desmit pieniem. Tieši tā tas dzīvē dažkārt arī notiek, jo programmētāji ir diezgan tieši cilvēki, kas teikto mēdz uztvert burtiski, smejoties komentē Haralds. Kopš pirms sešarpus gadiem viņš pats no pārdošanas speciālista kļuva par programmētāju un sāka strādāt IT nozarē, arī sevī ir novērojis līdzīgu domāšanas veidu.

Sausi, trausli, taukaini un izkrīt

Vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar matu veselības problēmām, rāda Benu aptiekas Veselības monitoringa dati. Visizplatītākā no tām ir matu izkrišana, ar ko saskārušies 26% aptaujāto, taukainu matu problēma satrauc 16% aptaujāto, sausi mati – 11%, trausli mati – 10%, bet vēl 8% respondentu skārušas citas matu problēmas.

Vai bēdu var apēst? Un vai vajag?

Stresu daudzi neapzināti cenšas kompensēt, iepriecinot sevi ar ēdienu, pat ja nejūt izsalkumu. Kā neiekrist emocionālajā ēšanā?

Turnīrs, lai ieinteresētu

Līdz 24. februārim Latvijas vidusskolēni un skolotāji aicināti pieteikties tiešsaistes erudīcijas spēlei Grindeks Prāta turnīrs, pārbaudīt savas zināšanas daudzpusīgās tēmās un sacensties par vērtīgām balvām. Spēli, atzīmējot 75 gadu jubileju, organizē farmācijas uzņēmums Grindeks. Mērķis ir arī veicināt jauniešos interesi un motivāciju nākotnē apgūt ar ķīmiju, farmāciju vai medicīnas jomu saistītas profesijas.

Perspektīvu skaits ir neizsmeļams(1)

Reklāma šodien ir ne tikai tīrs kapitālisms, bet arī iespēja izdarīt ko vērtīgu reālajai pasaulei, saka Oskars Klauze no aģentūras VUCA.

Diasporas jauniešiem studiju kvalitāte Latvijā šķiet strīdīga(1)

Jautājums par ārvalstu studentu piesaisti ir aktuāls jau ilgstoši, un kā būtisks mērķis iezīmējusies arī diasporas bērnu un jauniešu piesaiste mācībām profesionālajās skolās un augstskolās Latvijā – pasākumus šī mērķa sasniegšanai paredz Plāns darbam ar diasporu 2021.– 2023. gadam. Tajā pašā laikā līdz šim ir trūcis informācijas par to, kāda vispār būtu diasporas interese par studijām Latvijā un kāds ir mūsu valsts profesionālās un augstākās izglītības piedāvājums šai potenciālo studentu grupai.

Vecāki ir labākais paraugs

Laikā, kad visu vecumu skolēni mācās attālināti mājās un ierastās fizisko aktivitāšu nodarbības vai treniņi nav pieejami, viens no vecāku izaicinājumiem ir panākt, lai bērni ikdienā pienācīgi izkustētos. Tas ir svarīgi gan bērniem, kuriem līdz pandēmijas situācijai sportošana aprobežojusies tikai ar skolas sporta stundām, gan skolēniem, kuri iepriekš nopietni trenējušies kādā sporta veidā un kuriem optimālas fiziskās slodzes saglabāšana arī mājsēdes laikā ir nepieciešama, lai nepazaudētu sportisko formu.

Slēpošana – izturībai, imunitātei un labai omai(1)

Šogad, kad ziema ir ar sniegu, gan kalnu, gan distanču slēpošana ir starp populārākajiem sporta veidiem, ko iecienījuši daudzi amatieri. Slēpošana ne tikai uzlabo garastāvokli, bet arī pozitīvi ietekmē imūnsistēmu. Regulāri slēpojot, ievērojami nostiprinās dažādas ķermeņa muskuļu grupas, palielinās fiziskā izturība.

Cik daudzi pēc ārkārtējās situācijas atkal strādās birojos?

Gandrīz puse jeb 49% Latvijas uzņēmēju sagaida, ka, beidzoties otrajam ārkārtējam stāvoklim, lielākā daļa darbinieku, kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies pastāvīgā darbā birojos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio un pētījumu centra SKDS veikts pētījums. 17% uzņēmumu uzskata, ka birojos atgriezīsies tikai neliela daļa darbinieku, bet 18% ir pārliecināti, ka, iespējams, neatgriezīsies neviens. 16% respondentu šobrīd nav skaidras atbildes.

Konkurējot ar tehnoloģijām(4)

Jauniešiem, kas patlaban plāno savu karjeru, nākas ne tikai domāt par klasiskiem iesācēju jautājumiem – kādu profesiju izvēlēties, kādas ir dažādu nozaru perspektīvas, kādi speciālisti nākotnē būs pieprasīti un labi atalgoti u. tml. –, bet arī saprast, kā darba tirgū konkurēt ar tehnoloģijām, kas aizstāj aizvien vairāk veicamo funkciju ikvienā tautsaimniecības jomā.

Piepelnās ar to, ko prot(4)

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā piepelnījušies papildus regulārajiem ikmēneša ienākumiem, liekot lietā savas prasmes un hobijus. To rāda Swedbank veikta aptauja, un to iedzīvotāju, kuri šādi piepelnās, kopš 2016. gada kļuvis par astoņiem procentpunktiem vairāk.

Daudz vairāk par gāzes plīti(1)

Divreiz vienā upē iekāpt… dažreiz ir iespējams, par to pārliecinājies Mārcis Vārpa. Lai gan upe – šajā gadījumā nozare – nu ir cita, viņam tikusi iespēja vēlreiz piedalīties tādā pašā valstiska mēroga procesā kā savas karjeras sākumposmā, tikai nu jau gudrākam, vairāk pieredzējušam un izvairoties no toreizējām kļūdām. 14 gadu Mārcis strādājis telekomunikāciju industrijā, kur 2003. gadā piedzīvoja tirgus atvēršanu un ar to saistītās pārmaiņas, savukārt tagad viņš ir daļa no uzņēmuma Conexus Baltic Grid (Conexus) komandas, kas pēc nesenās gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā nu turpina gāzes tirgus integrāciju jau starpvalstu mērogā. Uzņēmums piedalās unikālā starptautiskā projektā, tāpēc unikāls un iepriekš neeksistējis ir arī Mārča amats – Vienotās tirgus zonas daļas vadītājs.

Konkurence ir augusi

Lai arī pērn bezdarba līmenis Latvijā nedaudz palielinājās, Covid-19 pandēmijas otrā viļņa ietekme uz kopējiem bezdarba rādītājiem pagaidām nav jūtama, intervijā aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone, piebilstot, ka tas gan lielā mērā saistīts ar uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta pasākumiem.

Ziemā Jūrmalā un uz slēpēm visā Latvijā

Būšana dabā un svaigā gaisā mājsēdes periodā ir īsts glābiņš – tā aizstāj citas izklaides, kas šobrīd nav pieejamas, un palīdz sajusties labāk gan fiziski, gan psiholoģiski. Šis laiks, turklāt šobrīd – baltās ziemas dekorācijās, ļauj gan atklāt un izpētīt Latvijas vietas, kurās iepriekš vēl nekad nav būts, gan citām acīm paskatīties uz vietām, kas šķiet jau zināmas no galvas.

Mazāk runā, vairāk dari!(5)

Lielais plāns – ar pašreizējo biznesu izvērsties pasaules tirgū un atvērt ražotni Amerikā, kur uzietajā uzņēmējdarbības nišā patlaban atrodams visvairāk klientu, atklāj Edgars Dimants. Viņam ir tikai 18 gadu, bet viņš jau paspējis gan "aplauzties" pāris neveiksmīgos biznesa sākšanas mēģinājumos, gan trāpīt daudzsološā darbības virzienā.

Iegūtais, ne trūkstošais

Daļējas vai pilnas profesionālās kvalifikācijas ieguvei turpmāk varēs apgūt izglītības moduli un moduļu komplektu, savukārt profesionālās izglītības iestādes varēs atzīt arī tos mācīšanās rezultātus (zināšanas, prasmes, kompetences), ko cilvēks sasniedzis ārpus konkrētās skolas – piemēram, citās izglītības iestādēs, darba vidē, mobilitātēs, arī neformālajā izglītībā vai pašmācības ceļā. Šādus grozījumus Profesionālās izglītības likumā izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tie apstiprināti valdībā un tiek virzīti pieņemšanai Saeimā.