Nostalģija pēc mīlestības un patiesā

Februāris paiet dzejnieka Klāva Elsberga zīmē. "Klāvs Elsbergs ir viens no spožākajiem pagājušā gadsimta otrās puses latviešu dzejniekiem, kura literārais materiāls pāragrās nāves dēļ nav apjomīgs, bet ieņem ļoti lielu vietu latviešu literatūras vēsturē," saka Liepājas teātra aktieris un režisors Leons Leščinskis. Viņam jau sen bijusi doma atklāt skatītājiem Elsberga dzejas pasauli. "Tas, ka šogad paiet 30 gadu kopš dzejnieka nāves, nav iemesls iestudējuma tapšanai, tā ir vienīgi sagadīšanās, bet iespējams, ka liktenīga," skaidro L. Leščinskis, kurš Klāva Elsberga dzejas iestudējumu Par mīlestību gatavo kopā ar aktrisi Everitu Pjatu, pianistu Normundu Kalniņu, mākslinieci Lieni Rolšteinu un gaismu mākslinieku Klāvu Gūtmani. Pirmizrāde – piektdien, 24. februārī, Liepājas koncertzāles Lielais dzintars eksperimentālajā zālē.

"Dzejnieki ir savdabīgi cilvēki, jo māk pateikt, ko domājam. Kad lasu dzeju, to sajūtu, jo saslēdzas vārds, doma, emocijas." L. Leščinskis nenoliedz, ka pats arī rakstījis dzeju. "Kurš tad zināmā vecumā un attiecīgā dvēseles noskaņojumā nav to darījis?!" viņš smaida, taču piebilst, ka bijis prāts izvērtēt un ar saviem darbiem nevienam neuzbāzties. Bet dzeju lasīt viņam patīk – gan klusi pie sevis, gan klausītājiem. "Man liekas, ka dzeja ir vajadzīga vienmēr. Savulaik Josifam Brodskim bija divas lieliskas idejas, ko viņš gribēja realizēt. Amerikā ir tāds amats – ASV Kongresa bibliotēkas dzejnieks. Lai gan Brodskis bija Nobela prēmijas laureāts, Kongress viņu ielika šajā amatā. Otra ideja bija par to, ka visās viesnīcās uz galdiņa blakus Bībelei atrastos arī amerikāņu dzejas antoloģija," stāsta L. Leščinskis. "Dzeja ir tāda lieta, kas koncentrētā veidā cilvēkam dod ļoti daudz, tā spēlē uz kādām jūtīgām stīgām. Un Elsberga dzeja ir absolūti mūsdienīga, vīrišķīga. Manuprāt, pēc Čaka tik skarbi, bet dziļi un patiesi par mīlestību nav rakstījis neviens cits." 

Topošā kameriestudējuma Par mīlestību atslēgas vārds būs nostalģija – pēc mīlestības, pēc patiesām, skaidrām, konkrētām lietām. Un ar ko gan vēl spēcīgāk uz skatuves var attēlot mīlestību, ja ne ar dzeju un mūziku. Skarbā, vīrišķīgā, eksistenciālā Klāva Elsberga dzeja un franču dziedātājas Zazas maigā, sievišķīgā, dzīvespriecīgā mūzika. 

Koncertzāles Lielais dzintars eksperimentālo zāli, kurā notiks izrādes, L. Leščinskim bija iespēja papētīt pērnvasar, esot žūrijā skolēnu teātru festivālā. "Mums ir labākā teātra ēka Latvijā, tāpēc grūti kaut ko atšķirīgu pieņemt. Taču, ņemot vērā, ka Liepājas teātrim nav tādas mazās zāles, bet ir darbi, kas domāti nelielai auditorijai, jāizmanto iespēja. Vajag pierast," viņš teic. Liepājas teātris sadarbību ar koncertzāli sāka aizvadītajā sezonā ar Herberta Laukšteina monoizrādi Cilvēks, kas vairās no lifta.