Katram no mums ir kāda smalka kaite. Sauc, kā gribi, – tarakāni galvā, dīvainības, bremzes vai aiztures… Piemēram, jāsaņemas, lai uzstātos publikas priekšā, dzejoli skaitot, gribas rullēt svārkus, domājot – grauzt zīmuli. To visu reiz vērojis Eriks Ādamsons un pēc tam uzrakstījis stāstus un noveles, kas apkopoti krājumā Smalkās kaites (1937), kurš pieder pie latviešu modernistiskās īsprozas pirmajiem un vienlaikus stabilākajiem pārmaiņu rādītājiem, tas iekļauts arī Latvijas kultūras kanonā. E. Ādamsons varoņu raksturos hipertrofētā veidā zīmē cilvēku īpatnības, tieksmes un kaislības. Viņš izceļ instinktu, zemapziņas impulsu un pagātnes traumu ietekmi uz cilvēku rīcību, ar humoru uzlūkojot pārliecību, ka šo rīcību vada galvenokārt apzināti, racionāli apsvērumi. Ar pārspīlējumu un grotesku autors panāk traģikomisku spriedzi un negaidītus notikumu pavērsienus noveļu varoņu dzīvē. Leļļu teātra režisors Edgars Kaufelds pagājušajā vasarā pārlasīja šīs noveles un saprata, ka ar aprakstītajām "kaitēm" lieliski var identificēties arī mūsdienu cilvēki. Komandā viņš aicināja dramaturģi Diānu Kondrašu, scenogrāfu Kristapu Kramiņu, leļļu un tērpu mākslinieci Kristīni Jurjāni un komponistu Jēkabu Nīmani. Nu ir tapusi izrāde skatītājiem no 14 gadu vecuma.
Triju E. Ādamsona noveļu – Stāsts par nagu, Sarkanās asaras un Jāšana uz lauvas – inscenējumi ir pilni humora un atklāj intriģējošu ieskatu cilvēku psiholoģiskajās dīvainībās. Taujāts, kurā novelē varētu vilkt paralēles ar sevi, Edgars Kaufelds smejas: "Minimālās devās sevi var atpazīt katrā šajā novelē. Piemēram, situācija, kad gaidu, lai kaut kur uzaicina, bet nesaņemu ielūgumu. Greizsirdīgas aizdomas nevienam nav svešas. Ja uzmetas pumpa uz vaiga, kādas paralēlās domas mūs nomoka? Pazīstamajās sajūtās ir ļoti cilvēcīgas atklāsmes. Un tas mūsdienās ir svarīgi – būt vērīgam, saprotošam. Mēs jau runājam par cilvēka iekšējo pasauli un domām." Par komēdiju gan šo uzvedumu nevar nosaukt. Lai gan tajā ir daudz ironijas, tā nav smiešanās, jo galvenais ir mēģināt saprast. Tieši tāpēc māksliniece Kristīne Jurjāne ir radījusi ārkārtīgi smalkus vizuālos tēlus – hiperreālas, silikona tehnikā veidotas lelles, kas pievērš uzmanību. Katram tēlam ir arī garš monologs, kurā jāieklausās. Līdzās aktieriem Artūram Putniņam un Rihardam Zelezņevam iestudējuma komandā debitēs arī leļļu teātra aktrise no Polijas Malgožata Apse. "Lai panāktu maksimālu ticamības efektu, ar vienu lelli darbojas pat visi trīs mākslinieki," atklāj režisors.
Pirmizrāde – 28. aprīlī Rīgas Latviešu biedrības namā. Tuvākās izrādes – 10. un 19. maijā.