Leģendārā Viljama Šekspīra luga Hamlets, caurvijoties gadsimtiem, aizvien vēl caur šaubām un neizlēmību – būt vai nebūt – atklāj jaunas šķautnes un nianses, saliek citus akcentus. Kāpēc tagad, kāpēc Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī? "Man jau sen bija padomā šo lugu uztaisīt, un šajā teātrī šis ir otrais piegājiens," atzīstas režisors Viesturs Kairišs. "Kas mani fascinē? Pavisam vienkārši – lugā visus politiskos oponentus indē! Tas man ļoti atgādina šodienas situāciju. Un, meklējot dziļāk lugas slāņos, var konstatēt, ka tas arī ir stāsts par divām brāļu tautām – dāņiem un norvēģiem. Vecākais brālis cīnās mazas zemes šķēlītes dēļ, kura ir tik ļoti maza, ka vairs nepietiek vietas, lai apraktu kritušos. Un tad jau atklājas, ka nepilnvērtības kompleksu nomākta viduvējība var kļūt par karali ar indēšanas palīdzību. Tas viss man likās vajadzīgais konteksts, lai runātu par šodienu."
Iestudējums šoreiz ne tikai stāsta par Hamleta mūžīgo cīņu ar sevi un pret sevi, cenšoties pildīt tēva doto pavēli atriebt un nogalināt, bet arī paver priekškaru jaunam pasaules notikumu kontekstam. Un atkal, pat pēc gadsimtiem – tik asiņaini precīzi. V. Kairiša interpretācijā tēva gars ir galvenais ļaundaris, kas provocē Hamletu. "Manipulējot ar dēla jūtām, viņš liek atriebt savu slepkavību. Tas lūgums, drīzāk uzdevums, ko tēvs pieprasa, ir sliktākais, ko dēlam var nodarīt. Tā ir svēta lieta – atriebt tēvu. Hamlets, modernais cilvēks, nevar nepakļauties tēva gribai. Bet, tikko sāc šo atriebību, iznīcini sevi kā cilvēku," skaidro V. Kairišs. "Un tas viss Hamleta modernisms un viņa, šaubīgā cilvēka, psiholoģija, nevarot pieņemt lēmumu un šauboties, ir Šekspīra ģenialitāte. Tās visas ir mūsdienu pasaules problēmas. Un tēvs – vecais karavadonis – manās acīs nav ne pozitīvs, ne negatīvs. Atriebība – tas ir nepieļaujams noziegums."
Pie izrādes tapšanas radošā komanda strādāja ar prieku, raksturo režisors: "Izrāde ir jautra, bet tajā pašā laikā – šausmīga. Šim iestudējumam žanra apzīmējums ir savdabīgs – kara laika hronika. Sižetu visi jau zina. Dramaturga ģenialitāte ir katrā laikā padarīt lugu aktuālu, jo tā nav muzejiska vērtība. Un, ja es strādāju krievu valodā un Krievu teātrī, es nevaru nebūt politisks. Tas ir arī politisks vēstījums mūsu krieviem – krievu izcelsmes latviešiem. Aktieru ansamblis ir mani domubiedri." Hamleta loma uzticēta Maksimam Buselam.