Izrāžu ciklā Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas ir tapis septītais viencēliens Meistars un Aleksandra, kura uzmanības centrā ir pazīstamā gleznotāja un grafiķe Aleksandra Beļcova (1892–1981). Šīs mākslinieces dzīvesstāsta izstāstīšana uz skatuves ir uzticēta režisorei Inārai Sluckai. "Es to uztvēru kā jaunu izziņas procesu, caur kuru var bagātināties," par šo piedāvājumu saka režisore.
Iepriekš šajā izrāžu ciklā par izciliem Latvijas māksliniekiem ir radīti darbi par Jāni Pauļuku, Rūdolfu un Elvīru Piņņiem, Kārli Padegu, Ugu Skulmi, Jani Rozentālu un Voldemāru Irbi. "Tā ir kā maza skice, kurā tu ar otas triepieniem attēlo mākslinieka mūžu un daiļradi," piebilst Ināra Slucka, kuras iestudējuma pirmizrāde notiks 1. februārī Eduarda Smiļģa vārdā nosauktajā Teātra muzejā.
Dzīves peripetijas
Šajā iestudējumā tiek aplūkots Aleksandras Beļcovas dzīves periods, kas pavadīts kopā ar mākslinieku Romanu Sutu. Ar savu nākamo vīru viņa iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā un kopā ar viņu devās uz Sanktpēterburgu. Pēc tam Romans Suta atgriezās Latvijā, bet Aleksandra Beļcova iestājās tā sauktajās augstākajās mākslinieciskajās darbnīcās Maskavā. 1919. gadā māksliniece atbrauca uz Rīgu. Pēc tam viņi kopā jau kā laulāts pāris devās uz visu moderno mākslinieku meku Parīzi, no kuras atgriezās jau trijatā (ar jaundzimušo meitu Tatjanu).
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms bija radošs tandēms, kura spilgtākais kopīgais projekts ir 1924. gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca Baltars, – norāda izrādes veidotāji. "Kad tu lasi materiālus par viņu dzīvi un mākslu, tev ir pragmatiska pieejai šai lietai, bet, līdzko sāc strādāt ar aktieriem un kopā ar viņiem izspēlē dažādas situācijas, saproti, ko patiesībā nozīmēja šī kopdzīve, kurā viņi viens otru papildināja un ārdīja," stāsta režisore.
Ināra Slucka pauž lielu apbrīnu pret šo sievieti, kura ir spējusi pārvarēt slimību (tuberkulozi) un nepazaudēt sevi kā māksliniece. Ik pa laikam viņa ir slīgusi neticībā, bet atkal cēlusies un strādājusi. Turklāt viņas dzīvesdraugs Romans Suta ir bijis skops savās uzslavās. Drīzāk – kritisks. "Nereti mākslinieki ir greizsirdīgi viens uz otra panākumiem. Iespējams, viņam bija grūti apzināties, ka kādā brīdī viņa ir labāka nekā viņš," min režisore.
Ieskats dienasgrāmatā
Šīs izrādes pirmsākumi ir meklējami pagājušā gada pavasarī ar izpētes darbu sākšanu – sākot no Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un beidzot ar viņas laikabiedru memuāriem. Lielu artavu ir sniegusi Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja mākslas zinātniece Nataļja Jevsejeva, kura ir iepazīstinājusi ar daudziem materiāliem, arī ar savu disertāciju par Aleksandras Beļcovas mākslu, kurā viņa ir pētījusi katras gleznas stāstu.
Šajā procesā pamazām ir izkristalizējies topošā iestudējuma moto – fona gaisma ir tā, kas nosaka visu. Kāpēc viņas darbi ir tādi, kādi tie ir? Atbildi uz šo jautājumu Ināra Slucka ir meklējusi kopā ar dramaturģi Ingu beli un laika gaitā ieceri par monoizrādi ir attīstījusi par divu aktieru saspēli ar nosaukumu, kurā ietverta atsauce uz krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova leģendāro romānu Meistars un Margarita.
Krāsu izjūta
Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas lomas Ināras Sluckas iestudējumā atveido aktrise Zane Dombrovska un Jānis Kronis, ar kuru viņa ir sadarbojusies režisora Andreja Jarovoja izrādē Jūlijs Cēzars (2017) Ģertrūdes ielas teātrī. "Tā bija mana iekšējā sajūta, ka tai ir jābūt Zanei Dombrovskai – ka viņas iekšējā patība saskan ar Aleksandras Beļcovas personību," norāda režisore. Turklāt aktrisi ar mākslinieci vieno aizraušanās ar mūziku. Aleksandra Beļcova ir apmeklējusi vokālās un klavierstundas. Viņai ir bijusi kladīte ar pierakstītām romancēm, kuras mēgusi izpildīt.
Jāatzīmē, ka Ināra Slucka ir ne tikai izrādes režisore, bet arī scenogrāfe un kostīmu māksliniece, kura šo iestudējumu izvēlējusies izspēlēt brūnos toņos. "Esmu strādājusi melnbaltajā krāsu gammā, tagad – sēpijā," atklāj Ināra Slucka, kura savā izrādē Zudušo laiku citējot (2012) ļāvās film noir jeb pagājušā gadsimta četrdesmito un piecdesmito gadu melnbaltā kino valdzinājumam. Šoreiz par viņas iedvesmas avotu ir kļuvušas Aleksandras Beļcovas fotogrāfijas. Turklāt šādas izvēles pamatā ir vēlme demonstrēt uz ekrāna mākslinieces gleznas un izcelt to krāsas.
Pirmizrāde
Meistars un Aleksandra
Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 1., 2., 6.II plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 17