Klusums ir pirmais vārds, kas vienmēr nācis prātā, domājot par Nacionālā teātra aktrisi Astrīdu Kairišu. Dzelmīgi dvēseles akači, kuros viņa gremdējas viena pati un nevēlas nevienu ņemt tur līdzi. Paradoksāli, protams, tā teikt par aktrisi, kura teātrī nospēlējusi vairāk nekā 70 lomu, kurās taču bez vārdiem neiztikt… Un tomēr tas ir Astrīdas Kairišas īpašais, suģestējošais klusuma noslēpums, kas 13. janvārī savienojās ar nepārsūdzamo mūžības klusumu. Ir gandrīz neiespējami pateikt, vai šis klusums nāk no viņas pašas vai skolotājas Lauras filmā Ezera sonāte – aktrises kanoniskākās lomas, kas skatītāju apziņā ir saaugušas.
Pēc studijām pirmie gadi nostrādāti Liepājas teātrī, balansējot no absolūtas neticības savai varēšanai līdz brīnišķīgi nospēlētai Madarai Salnā pavasarī. Kur lai jauniņā aktrise būtu ņēmusi pārliecību par savu talantu, ja pats Smiļģis, beidzot Dailes teātra III studiju, bija viņu publiski izbrāķējis. "Viņa nemūžam nebūs aktrise" – Meistars esot pareģojis. Ak, kā viņš kļūdījās. Tikmēr vecāki loloja sapni par meitu – mediķi, kamēr smuidrās Astrīdas lielās, skaistās acis redzēja sev ceļu mākslā.
Kopš 1968. gada Astrīda Kairiša ir bijusi Latvijas Nacionālā teātra dārgums, bez viņas teātra spožākās izrādes nebūtu bijušas iespējamas. Alfrēda Jaunušana režijā top desmitiem lomu – Zane Pūt, vējiņi!, Jūlija Liliomā, Antonija Skroderdienās Silmačos, Liena Mērnieku laikos un Spīdola Ugunī un naktī, un daudzas citas. Kairišas lomu sarakstā ir mīlētājas, karalienes, mātes. Visās nedaudz atbalsojas arī viņas personības nospiedums – gudra, inteliģenta, savrupa, ārēji trausla ar spīvu iekšēju spēku un uguni. Cilvēks un aktrise ar stāju. Tajā pašā laikā viņai piemita arī humora izjūta un pat ēverģēlīgums. Nevienā vien fotogrāfijā viņas acīs lēkā šķelmīgas smieklu dzirksteles. Asprātīgā un drosmīgā veidā aktrisi no Lauras "cietuma" atbrīvoja, piemēram, režisors Elmārs Seņkovs, 2014. gadā ļaujot viņai izdauzīties melni groteskajā izrādē Ezeriņš. Aktrise šajā stihijā jutās kā zivs ūdenī.
Arī latviešu kinomāksla nebūtu iedomājama bez Astrīdas Kairišas talanta, kas iemūžināts vairāk nekā 20 filmās. Īpaši spilgti kinovēsturē ierakstījušās lomas – Zane Pūt, vējiņi! (1973, rež. Gunārs Piesis), Laura Ezera sonāte (1976), Anna Vakara variants (1980) un Ingrīda Cīrulīši (1980). "Neviens mākslinieks nedomā par kaut kādu ieguldījumu, bet vienkārši dara savu darbu. Arī es. Vienmēr esmu centusies savas lomas nospēlēt pēc iespējas labāk," 2011. gadā saņemot Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu, Puaro.lv sacīja Astrīda Kairiša.