Grāmatas par Eduardu Smiļģi recenzija. Uz Marsa ābeles zied!

Uz grāmatas vāka varbūt tomēr vajadzēja likt punktus aiz Eduarda Smiļģa iniciāļiem "E.S."?!? Tas lielais pirmās personas vietniekvārds "ES" jau tāpat nolasītos - ar visiem punktiem. Citādi ar divburtni "ES" šodien esam raduši apzīmēt Eiropas Savienību. Par peripētijām Smiļģa mūža nogalē - kāpēc gan autorēm likas svarīgi "noklusēt" vai "nogludināt", ja zināms, ka tās radās ne gluži bez režisora paša trauksmainības?

Patiesību teikt nevar, jo tad nosirmos akmeņi, un upes tecēs otrādi. PATIESĪBU tikai Pastarā Tiesa panest spēs. Cilvēku bērniem pietiek ar strebjamo no Marsa ābeles, ko Burbuļu māte lolodama savārījusi.

Gribas rakstīt- vairāk un, galvenais, IZTEIKSMĪGI. Tā man ir. Visiem jau neizdodas, bet tas neliedz gribēt. Citāts ( iedvesmas avots): Parasti lietoju savu grāmatzīmi, bet šoreiz gribējās sekot pāris milimetru platākajai zilajai grāmatzīmes lentītei, kas tiešām likās kā gabaliņš no Smiļģa pasaules. UA. Citāta beigas. Vai nu nezināms, ka vīrietis, pat ja lasīt un rakstīt pratējs, ir cūka- spējīgs kāpt silē ar visām iespējamām kājām un velti šim bārstīt pērles. Iemiesojoties dotajā stilā: Daudz pirmatnēji izjustu tencinājumu Agrai Straupenieces un Ritas Rotkales k-dzēm. Pirmajai grāmatai "Ar skatienu pāri horizontam" nu līdzās slīgusi "ES" ( ne burtiskā nozīmē, kas būtu "es", bet kā Eduards Smiļģis). Šodienas Melpomenes un Pegaza ceļš maz kaisīts saulstaru mirgām, "fōlianti" top ašši, pavirši un monētās izrēķināmi. Nu divas Rīgas dāmas liecina, ka patiesas vērtības vēl nav zudušas. Man jāatzīst JŪSU pārākums. Paldies!