Pasaulē nedēļas sākums pagāja Holivudā akreditētās Ārzemju preses asociācijas balvas Zelta globuss laureātu zīmē – visdrīzāk būsiet pamanījuši, ka mūzikls La La Land, kas Latvijā tiek izrādīts ar nosaukuma paplašinājumu La La Land. Kalifornijas sapņi, saņēma rekordlielu skaitu šo ietekmīgo Amerikas kinobalvu – septiņas. Bēdīgi gan kļūst, kad ieraugi aktuālo LV kinoteātru apmeklētības topu, kurā šis jaukais mūzikls ir nobīdījies tālu patrepē: filmu apmeklējuši tikai 5500 skatītāju trijās nedēļās. Kliedzoši maz vienai no optimistiskākajām un skaistākajām aktuālajām amerikāņu filmām – turklāt izcilam mūziklam. Taču, kā reiz sensenos laikos man teica kāda Latvijas komerckino autoritāte, – jo labāka filma, jo mazāk skatītāju...
Vecā zēna autorstils
Dienvidkorejas filmai Ah-ga-ssi/The Handmaiden, kas Latvijas skatītājiem tiek piedāvāta ar nosaukumu Jaunkundze, nenoliedzami būs jācīnās par skatītāju – gan tāpēc, ka filma ir izcila, gan tāpēc, ka Dienvidkorejas kino Latvijā visdrīzāk tiek uzskatīts par radikālu eksotiku. Tas nenozīmē, ka Rīgā notiekošie festivāli nekad nebūtu rādījuši kādu Parka Čanvuka un Kima Kiduka filmu – abi ir starptautiski pazīstamākie Dienvidkorejas kino autori. Tieši tā – autori, režisori, kuru filmās var identificēt gan noteiktas stila pazīmes, gan režisora rokraksta īpatnības – viņu autorstilu.
Jaunkundzi Parks Čanvuks pirmizrādīja Kannu kinofestivāla konkursa programmā pērn maijā, un tā bija viena no interesantākajām un izaicinošākajām visā konkursā divu desmitu darbu vidū. Parks Čanvuks vienmēr ir mācējis balansēt starp mākslu un komercialitāti. Pieņemts uzskatīt, ka tieši žanra filmām, vai tās būtu melodrāmas, šausmu filmas vai trilleri, piemīt augstāks komercpotenciāls, jo tās ir pieejamākas skatītājam, kurš nevēlas mocības augstās mākslas vārdā. Parks Čanvuks ir izkopis prasmes strādāt ar dažādiem žanriem, tas bez īpašām pūlēm padodas tikai lielo kino industriju pārstāvjiem – īpaši Holivudai. Viņa prasmes Holivuda ir novērtējusi. Ne velti viena no Parka Čanvuka populārākajām Dienvidkorejā veidotajām filmām Vecais zēns/Oldboy (2003) tika "rimeikota" Holivudā, proti, tika nopirktas šīs filmas tiesības, lai izveidotu tās Holivudas versiju. Amerikāņu Vecais zēns (2013) gan bija krietni vārgāks par Dienvidkorejā tapušo oriģinālu. Visdrīzāk tā nebūs pēdējā Parka Čanvuka filma, ko iekāros Holivuda.
Istabenes tuvība
Parka Čanvuka (1963) filmām ir spēcīgs dramaturģiskais pamats, tās nevairās no spriedzes un aprobētām žanriskām formulām (melodrāma, šausmu filma, trilleris u. c.), kā arī erotiski eksotiskiem akcentiem. Pierādījumus šim apgalvojumam var meklēt režisora krāšņākajās filmās, piemēram, drāmā Lēdija atriebība/ Lady Vengeance (2005), šausmu filmā Slāpes/ Thirst (2009) un citās.
Teju viss iepriekšminētais attiecas arī uz Jaunkundzi – filmā apvienotas melodrāmas un trillera iezīmes. Darbība risinās Korejā, kas nonākusi Japānas pakļautībā, XX gs. 30. gados. Kādā blēžu ūķī dzimst plāns, kā tikt pie lielas naudas. Proti, jaunai sievietei, sīkai zaglei, ir jāiefiltrējas aristokrātiskā namā, jāsāk strādāt par istabeni pie augstdzimušas, ļoti bagātas un rezignētas jaunas dāmas – lēdijas Hideko. Sukhei – tāds ir mērķtiecīgās zaglītes pieņemtais pseidonīms – izdodas kļūt ne tikai par istabeni, bet arī jaunās dāmas uzticības personu, un viņa sāk īstenot savu misiju – pārliecināt bagātnieci, lai viņa savu sirdi, roku un bagātību atdod kvēlam un augstdzimušam pielūdzējam, vārdā Fudzivara. Pielūdzēja kvēle ir simulēta, tāpat kā aristokrātiskā izcelsme – viņš ir viens no blēžu kliķes, un viņa mērķis ir tikt pie bagātības, apprecot lēdiju Hideko.
Situāciju sarežģī apstākļi, ar kuriem nav rēķinājies neviens no smalkā plāna radītājiem. Jaunās bagātnieces dzīvi vada savtīgs, neķītrs vecis – viņas aizgādnis. Turklāt blēži nav rēķinājušies ar cilvēka jūtu un emociju neparedzamību. Tās filmā savijas visnegaidītākajās kombinācijās – te retais mīl to, kuru sakās mīlam, te katrai emocijai līdzi nāk rafinēts aprēķins. Turklāt lēdija Hideko daudz labprātāk bauda istabenes tuvību, nevis kaismīgā pielūdzēja Fudzivaras jūtu izpausmes. Kundzes un istabenes lomās filmējušās lieliskas Dienvidkorejas aktrises – zvaigzne Kima Minhe (lēdija Hideko) un žurnāliste un modele Kima Tēri, kura ar šo lomu veiksmīgi debitējusi kino.
145 minūšu bauda
Parka Čanvuka radītā pasaule ir izsmalcināti skaista un vizuāli filigrāna, filmas skatīšanās ir estētiska, brīžam arī erotiska bauda. Šīs pasaules centrā ir trauslās skaistules – kundze un istabene –, un abas ir iesaistītas dubultā spēlē, tāpat kā filmas varoņi vīrieši – mantkārīgais viltus aristokrāts un aizgādnis perverts. Katrai varonei ir savs dramatisks stāsts, sava pārdzīvojumu priekšvēsture, kas filmas sižetam piešķir dziļumu un dramatisku apjomu, jau saknē iznīcinot pārmetumus, ka Parks Čanvuks uzmeistarojis elegantu, erotisku nieku. Šim "niekam" ir feministisks patoss un pārdomāta dramaturģiska konstrukcija.
Filmas darbība strukturēta trijās daļās, un uz tās norisēm un attiecību samezglojumiem var paskatīties no atšķirīgiem skatpunktiem – šo iespēju Parks Čanvuks iestrādājis darba dramaturģiskajā struktūrā. Filmas pirmā un otrā daļa vēstī par vieniem un tiem pašiem notikumiem, kas stāstīti no dažādu varoņu skatpunkta. Trešā – summē norises un ved mūs pretī pārsteidzošam atrisinājumam.
Jāpiebilst, ka ierosmi sižetam Parks Čanvuks ir smēlies Rietumu kultūrā – Jaunkundzes pamatā ir mūsdienu velsiešu rakstnieces Sāras Votersas 2002. gada romāns Fingersmith, kura darbība risinās Viktorijas laikmeta Lielbritānijā. Ir arī BBC seriāls – šī romāna ekranizācija.
Parks Čanvuks veiksmīgi nomainījis gan romāna darbības laiku, gan vidi, atstājot rakstnieces tik ļoti iecienītos sieviešu kaislību un spēka motīvus un izdaiļojot tos ar austrumniecisku eksotiku, dekoratīvu erotiku un pamatīgu trillera spriedzi. Baudiet! Tīra manta 145 minūšu garumā.
Jaunkundze
Ah-ga-ssi/The Handmaiden
Režisors Parks Čanvuks. Dienvidkoreja. 2016. Lomās Kima Minhe, Ha Džunvu, Kima Tēri
@@@@
Kino